Uz ministriju pirmdien izsaukts Igaunijas vēstnieks Maskavā Marguss Laidre, kurš tika informēts par šo lēmumu, kā arī par to, ka viņam līdz 7. februārim jāatstāj Krievija.
Laidre skaidro, ka Krievijas lēmums nozīmē nevis Igaunijas vēstnieka izraidīšanu, bet gan diplomātisko attiecību statusa pazemināšanu: gan Igauniju, gan Krieviju turpmāk otrā valstī pārstāvēs nevis vēstnieki, bet gan pagaidu pilnvarotie lietveži.
"Praksē tas nozīmē, ka es braukšu mājās uz Tallinu, bet mani nomainīs pagaidu pilnvarotais lietvedis," Igaunijas medijam ERR.ee skaidro Laidre.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu apstiprina, ka arī Krievijas vēstniekam Vladimiram Ļipajevam 7. februārī nāksies pamest Igauniju.
Reinsalu aicina arī citas Eiropas valstis nodrošināt diplomātisko paritāti attiecībās ar Krieviju: lai abās pusēs vēstniecībās būtu vienāds darbinieku skaits.
"Igaunija pieņem zināšanai Krievijas šodienas lēmumu pazemināt diplomātisko pārstāvniecību līdz pagaidu pilnvarotā lietveža līmenim. Attiecībās ar Krieviju Igaunija vadās pēc paritātes principa, no kura mēs neatkāpjamies. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstnieks Tallinā aizbrauks tajā pašā laikā, kad Igaunijas vēstnieks [Krievijā], tas ir, 7. februārī," sacīts Reinsalu publiskotajā paziņojumā.
Igaunijas vēstniecībā Maskavā pašlaik ir seši darbinieki.
Krievijas vēstniecībās dažādās Eiropas valstīs parasti ir vairāk darbinieku nekā šo valstu vēstniecībās Krievijā. Nereti izskanējušas aizdomas, ka daļa Krievijas vēstniecību darbinieku patiesībā nodarbojas ar spiegošanu.
Maskava apgalvo, ka Igaunijas līderi pēdējo gadu laikā esot mērķtiecīgi iznīcinājuši attiecības ar Krieviju.
Kā pēdējais piliens attiecību saasināšanā tiek minēts Igaunijas lēmums izraidīt 13 Krievijas diplomātus un astoņus tehniskos darbiniekus.
Reaģējot uz to, Krievija nolēmusi pazemināt savstarpējo diplomātiskās pārstāvniecības līmeni līdz pagaidu pilnvarotā lietveža līmenim.
Pagaidām vēl nav zināms, vai Igaunijas pilnvarotā lietveža amatu uzņemsies kāds no pašreizējiem vēstniecības Maskavā darbiniekiem, vai arī šim postenim norīkos kādu citu diplomātu.
Laidre par Igaunijas vēstnieku Maskavā tika iecelts 2018. gadā.
Laidre sacīja, ka Krievijas lēmums īpaši neietekmēs Igaunijas vēstniecības ikdienas darbu, taču tas būtiski ietekmēšot informācijas ieguvi par notiekošo Krievijā.
"Tas noteikti ir trieciens, jo vēstnieka pozīcija vien dod labāku piekļuvi informācijas avotiem nekā zemāka ranga diplomātiem."
"Daudzas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis sūta jaunus vēstniekus uz Krieviju tieši tādēļ, lai kara apstākļos būtu pārstāvēti visaugstākajā iespējamajā līmenī, uzraudzītu situāciju uz vietas un vāktu informāciju.
Lai gan varam apgalvot, ka mūsdienu informācijas sabiedrībā par vienā vai otrā vietā notiekošo varam uzzināt daudz pat no tūkstoš kilometru attāluma, tomēr tradicionālo diplomātijas aspektu - atrasties tajā pašā vietā, elpot to pašu gaisu un dzert to pašu ūdeni - nevar aizstāt," diplomāts sacīja Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR.
"Valstī, kas karo, jums jābūt pārstāvētam pēc iespējas augstākā līmenī, lai uzraudzītu situāciju uz vietas un apkopotu informāciju," uzskata Laidre.
11. janvārī Igaunija informēja Krievijas vēstnieku par lēmumu, ka līdz 1. februārim Krievijai jāsamazina vēstniecības Tallinā darbinieku skaits līdz astoņiem diplomātiem un 15 administratīvajiem, tehniskajiem un apkalpojošajiem darbiniekiem.
Lēmuma mērķis ir panākt līdzvērtīgu darbinieku skaitu Krievijas un Igaunijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Tallinā un Maskavā.
Krieviju pēdējos gados ir bijuši spiesti atstāt simtiem, ja ne tūkstošiem ārvalstu diplomātu. Pēdējos gados Krievijas un rietumvalstu attiecības ir strauji pasliktinājušās, tāpēc diezgan regulāri ir izskanējušas ziņas par diplomātu izraidīšanu.
Biežāk šādas ziņas izskanējušas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pērn 24. februārī. Piemēram, pagājušā gada aprīļa sākumā Ukrainas Ārlietu ministrija ziņoja, ka pirmajās kara nedēļās citas valstīs bija izraidījušas vairāk nekā 400 Krievijas diplomātu. Visticamāk, ka Krievija izraidīja līdzīgu skaitu ārvalstu vēstniecību darbinieku.
Nav arī konkrētu skaitļu par to, cik daudz Latvijas diplomātu pēdējos gados ir izraidīti no Krievijas. Kā Latvijas Radio paskaidroja Ārlietu ministrijā, šādu informāciju parasti neatklāj.
Igaunijas valdība pagājušonedēļ paziņoja, ka piešķirs Ukrainai vēl 113 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību. Tādējādi kopumā Igaunijas militārā palīdzība Ukrainai būs sasniegusi jau 370 miljonus eiro jeb nedaudz vairāk kā 1% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta.
Reinsalu uzsvēra, ka Krievijas rīcība netraucēs Igaunijai atbalstīt Ukrainu.
"Krievijas rīcība mūs neatturēs sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kas jau gandrīz gadu cīnās par savu suverenitāti un mūsu visu drošību. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu situācijā, kad Krievija plāno liela mēroga uzbrukumus, un mēs aicinām līdzīgi domājošas valstis palielināt palīdzību Ukrainai," norādīja Igaunijas ārlietu ministrs.
