Kara iemesls bija Gruzijas separātiskie Dienvidosetijas un Abhāzijas reģioni. Arī pašlaik tie rada lielu spriedzi Krievijas un Gruzijas attiecībās. Medvedevs norāda, ka
tās ir neatkarīgas valstis un tās nevarētu iekļaut NATO, ja aliansei pievienotos Gruzija.
Par to, ka Gruzija reiz kļūs par alianses dalībvalsti, NATO līderi apņēmās jau 2008.gadā Bukarestes samita laikā. Tomēr NATO vēl nav oficiāli sākusi iestāšanās sarunas.
KONTEKSTS:
Konflikts starp Krieviju un Gruziju nesākās pēkšņi - nemieri starp Gruziju un tās autonomo teritoriju Dienvidosetiju neskaitāmas reizes pierimuši un atsākušies pēc PSRS sabrukuma. 2008.gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci reaģēja arī Krievija. Maskava ieveda savus spēkus Dienvidosetijā un padzina no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupēja daļu Gruzijas teritorijas.
Oficiāli tas netiek saukts par karu, bet bruņotu konfliktu. Tā aktīvajā fāzē un arī vairākās nedēļās pēc tam dzīvības zaudēja apmēram 400 cilvēki, bet vairāk nekā 100 tūkstoši bija spiesti pamest mājas. Tika nodarīti milzīgi infrastruktūras postījumi un iznīcināti neskaitāmi īpašumi.
2008.gada 12.augustā ar prezidējošās Eiropas Savienības valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību tika panākta pamiera vienošanās starp Krieviju un Gruziju.
Starptautiskā Cilvēktiesību organizācija “Human Right Watch” norādījusi, ka cilvēktiesību pārkāpumi un iespējami kara noziegumi veikti no abām pusēm. Piemēram, gan Krievijas, gan Gruzijas bruņotie spēki izmantojuši starptautiski aizliegtās kasešbumbas.
