Augusta sākumā Bulgārijas valdība pieņēma lēmumu iesaldēt gāzesvada „South Stream” būvniecību, tādējādi sekojot Briseles amatpersonu norādījumiem. Eiropas Komisija bija brīdinājusi Bulgāriju par pārkāpumu procedūras uzsākšanu, ja Bulgārija nepārskatīs savus divpusējos līgumus ar Krieviju, kas esot pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem.
Šīs nedēļas sākumā Krievijas biznesa laikraksts „Vzgļad” informēja, ka gadījumā, ja Bulgārija turpinās traucēt gāzesvada celtniecībai, Krievijai esot plāns „B”. Jau maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot licis noprast, ka ir iespējams atteikties no pašreizējā gāzesvada maršruta, novirzot to caur Turciju un Grieķiju. Kā norādīts laikraksta publikācijā, Turcija tiek uzskatīta par labu Krievijas partneri, bet jaunievēlētais prezidents Redžeps Tajips Erdogans par cinisku pragmatiķi, kurš vēlas atriebties Savienotajām Valstīm, kas mēģinājušas viņu divreiz gāzt no amata. Savukārt Grieķiju ir pārņēmuši sociālie nemieri, un mēģinājumi valsti atstāt bez naudas Krievijas sankciju dēļ, kā arī bez gāzes, izraisītu vēl lielāku spiedienu.
Lai arī pati Krievija nebūt neesot ieinteresēta plāna B īstenošanā, jo tad gāzesvads būtu garāks un dārgāks, šajā situācijā vislielākās zaudētājas izrādītos Bulgārija, Serbija, Ungārija un Rumānija. Gadījumā, ja tiktu pilnībā pārtraukts gāzes tranzīts caur Ukrainu, šīm valstīm saņemt Krievijas gāzi būtu ļoti problemātiski.
Kā norāda portāls „Euractive”, gadījumā, ja Krievijas kompānija „Gazprom” tomēr izlemtu par labu plānam B, jaunais gāzesvads ļoti līdzinātos Transanatolijas gāzesvadam jeb TANAP (Trans Anatolia Natural Gas Pipeline), ar kuru arī caur Turciju, Grieķiju un Albāniju plānots nogādāt Itālijā dabasgāzi no Azerbaidžānas. Naftas kompāniju „British Petroleum”, „Statoil” un Azerbaidžānas SOCAR (State Oil Company of Azerbaijan Republic) vadītais projekts pašlaik ir sagatavošanas stadijā un tā celtniecību plānots uzsākt 2016. gadā. Iepriekš izskanējušas arī ziņas, ka Krievija maksājot vairākām nevalstiskajām organizācijām, lai tās censtos bremzēt šī projekta īstenošanu. Eiropas Komisija gan šādas ziņas nevar apstiprināt.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju Ukrainā un Eiropas Savienības un Krievijas attiecību saasināšanos, vairāki Krievijas eksperti uzskata, ka Bulgārijas lēmums apturēt „South Stream” būvniecību ir jāskatās kopā ar pašlaik spēkā esošajām sankcijām pret Maskavu. Tiek norādīts, ka Eiropas Savienība pašlaik neuzdrošinās tiešā veidā ieviest sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, tāpēc spiediens tiek izdarīts uz Krievijas partnervalstīm. Tā kā Bulgārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, uz to spiedienu izdarīt ir visvieglāk. Kā zināms, arī Serbija un Turcija nākotnē vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.
Eiropas Savienības ieviestās sankcijas cita starpā aizliedz eksportēt uz Krieviju modernās tehnoloģijas, kuras nepieciešamas dabasgāzes vai naftas ieguvei. Kā jūlija beigās aģentūrai „Reuters” norādīja anonīmi Eiropas Savienības ierēdņi, bez Eiropas zināšanām un tehnoloģijām Krievijas ekonomika lielie gāzesvadu projekti, ieskaitot „South Stream”, noteikti aizkavēsies. Otrs projekts, kurš varētu piedzīvot aizkavēšanos, ir Jamalas sašķidrinātās gāzes terminālis Arktikā.
