Tikmēr pirmdien Ukrainā bija ieradušies Polijas un Lietuvas prezidenti, lai paustu atbalstu apdraudētajai valstij.

Krievija jau pirms dažām dienām pavēstīja, ka no Rietumiem sagaida juridiskas drošības garantijas, tostarp NATO solījumu neturpināt paplašināšanos, neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī atteikšanos no iesaistīšanās jebkādā karadarbībā Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.

Maskava pirmdien to atgādināja atkal, liekot saprast, ka ilgi vairs negaidīs.

“Piemēram, ja NATO valstu teritorijā parādīsies uzbrukuma ieroči, kas dažu minūšu laikā spējīgi sasniegt mūsu vadības centrus, tad mēs būsim spiesti radīt attiecīgu situāciju arī mūsu partneriem,” intervijā laikrakstam “Rosijskaja gazeta” pavēstījis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

“Ja alianse šodien pieprasa, lai mēs atvelkam savu karaspēku no Ukrainas robežas, kas atrodas tūkstoš kilometru attālumā no NATO robežām, kādēļ gan Krievija nevar pieprasīt NATO karaspēka un bruņojuma atvilkšanu no Krievijas robežas?” vaicā Gruško.

“No Tallinas līdz Sanktpēterburgai var ar velosipēdu aizbraukt, bet NATO kara lidmašīna šo distanci veiks mazāk nekā desmit minūtēs. To nevar ignorēt. NATO paplašināšanās dēļ Baltijas reģions, kas bijis viens no mierīgākajiem, pārvēršas par militārās sacensības reģionu. Tas nav vajadzīgs nevienam, tai skaitā Krievijai,” spriež Gruško.

Šāda retorika izskan laikā, kad pie Ukrainas robežām ir koncentrējušies lieli Krievijas spēki.

Krievija gan tieši nenorāda, ka varētu sākt karu Ukrainā, taču rietumvalstis un Kijeva raizējas par pretējo.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka Ukraina no Rietumu partneriem vēlas saņemt ne tikai aizsardzības, bet arī uzbrukuma ieročus. Lietuvas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka būtu gatava tos piegādāt.

Ukrainā pirmdien tikās Ukrainas, Lietuvas un Polijas prezidenti, parakstot kopīgu sadarbības deklarāciju un apliecinot solidaritāti Ukrainai sarežģītajā laikā.

“Ir jābūt nopietnai preventīvai rīcībai – sankcijām, lai novērstu atklātu agresiju un draudus, kas var skart ikvienu valsti Eiropā,” uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukraina savelk savus spēkus tuvāk robežai ar Krieviju, un Ukrainas Aizsardzības ministrija jau paziņojusi, ka uzbrukuma gadījumā būtu gatava aizstāvēt savu valsti.