Lietuvā jau nākammēnes notiks sanāksme, kurā Eiropas Savienība gatavojas parakstīt ciešākas sadarbības līgumu ar sešām bijušajām PSRS valstīm. Latvijas piena nozares pārstāvji brīdina, ka Lietuvas un Krievijas piena karš var nopietni ietekmēt arī mūsu ražotājus.
Pēc draudiem aizvadītajā nedēļā Krievijas Patērētāju tiesību uzraudzības dienests no šodienas tos īsteno dzīvē, aizliedzot pilnīgu piena produktu importu no kaimiņvalsts Lietuvas. Patērētāju tiesību uzraudzības dienesta vadītājs Genadijs Oņiščenko to skaidrojis ar to, ka dienestam jau ilgāku laiku esot pretenzijas pret to, ka Lietuvā ražotajos piena produktos atrasti mikrobioloģiska rakstura piesārņotāji, ka arī marķējumā norādītā informācija neatbilstot prasībām. Piemēram, dažos piena produktos atrasts raugs un pelējums koncentrācijā, kas pārsniedzot normas, biezpienā zarnu nūjiņas baktērijas un tamlīdzīgi.
Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Jonas Milius paudis, ka no Krievijas puses nav saņemts oficiāls brīdinājums, ka tirgu patiešām slēgs, jo līdz tam izskanējušas tikai runas un par to bijis rakstīts presē. Milius paudis, ka šāda pēkšņa tirgu slēgšana neatbilst nekādām starptautiskās tirdzniecības ētikas normām un ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem.
Arī Lietuvas Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka nav saņēmusi informāciju par Krievijas lēmumu apturēt piena produktu no Lietuvas importu. "Neesam saņēmuši nekādu oficiālu informāciju izņemot Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienesta mājaslapā pieejamo. Mēs nevaram atbildēt līdz neesam saņēmuši oficiālu informāciju. Turklāt ministrs rīt dodas uz Maskavu. Iespējams, mēs saņemsim kaut kādu informāciju tur," tā aģentūrai BNS paudusi Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas preses pārstāve Ramune Visockīte. Neziņā ir arī Lietuvas piena ražotāji.
Savukārt, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs jau iepriekš brīdinājis, ka šādas Krievijas rīcības dēļ var pasliktināties Maskavas attiecības ar Eiropas Savienību. Bet tieši Eiropas Savienības faktoru neoficiāli uzskata, kā vienu no lielākajiem Krievijas neapmierinātības ieganstiem. Lietuva, būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kā vienu no sava pusgada darbības svarīgākajiem mērķiem ir izvirzījusi Austrumu partnerību, proti Eiropas Savienības attiecību nostiprināšanu ar vairākām bijušā PSRS bloka valstīm. Novembrī Viļņā norisināsies Austrumu partnerības samits, uz kuru gaida ierodamies Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Armēnijas, Baltkrievijas un Azerbaidžānas vadītājus, lai noslēgtu ciešākas sadarbības līgumus. Krievija jau ir izdarījusi spiedienu uz visām valstīm šīm valstīm draudot ar ekonomiskām sankcijām un tirdzniecības saikņu pārtraukšanu, ja tās nepievienosies Krievijas veidotajai Eirāzijas savienībai un muitas ūnijai.
Bet Lietuvas un Krievijas piena karš draud ietekmēt arī Latvijas piena ražotājus.
„Zināmu šoku tas var izraisīt Baltijas tirgos, bet, iespējams, tas nebūs pārāk liels. Piena pulvera cenas ir augstas, ir iespējams novirzīt citos virzienos arī ražošanu,” pieļauj Zemnieku saeimas pārstāvis Uldis Krievārs.
Kā ziņots iepriekš, Lietuvas piena produktus Krievijas muita pastiprināti pārbauda jau kopš trešdienas, bet Oņiščenko jau pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Krievija no šīs nedēļas Lietuvas piena produktu importu varētu aizliegt.
Kopš 12.septembra Krievijas muita veic Lietuvas autopārvadātāju vesto kravu pastiprinātas pārbaudes. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs brīdināja, ka šādas Krievijas rīcības dēļ var pasliktināties Maskavas attiecības ar Eiropas Savienību (ES).
