ASV sentators Džons Makkeins apgalvo, ka Krievija īsteno uzlidojumus pret ASV atbalstītajiem grupējumiem, kurus ASV uzskata par mēreni noskaņotās opozīcijas kaujiniekiem, kas cīnās arī pret prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Krievija ceturtdien apstiprināja, ka turpina uzlidojumus Sīrijā. Krievijas aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka pagājušajā naktī bombardējusi četrus radikālā džihādistu grupējuma „Islāma valsts” mērķus, tostarp iznīcinot komandpunktu un ieroču noliktavu. Uzlidojumi notikuši Hamas reģionā un Himsas apkaimē Sīrijas ziemeļrietumos.
Paziņojumā norādīts, ka „visi Krievijas aviācijas uzlidojumi tiek saskaņoti ar Sīrijas armijas vadību”. Lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem, objekti tiekot izvēlēti tikai ārpus apdzīvotajām vietām, bet informācija tiekot iegūta no kosmosa izlūkošanas līdzekļiem un bezpilota lidaparātiem.
Vienlaikus avots Sīrijas drošības dienestos aģentūrai AFP bija pavēstījis, ka Krievijas gaisa triecieni bijuši vērsti pret islāmistu nemiernieku koalīciju, kurā ietilpst ar grupējumu „Al Qaeda” saistītā „Al Nusras fronte”, kā arī vairākas mērenāk noskaņots islāmistu grupas. Tās cīnās gan pret džihādistu grupējumu „Islāma valsts”, gan Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkiem.
Rietumvalstu mediji jau pēc pirmajiem uzlidojumiem trešdien ziņoja, ka Krievijas uzlidojumi notiek teritorijās, kur grupējums „Islāma valsts” nav aktīvs, bet kurās darbojas grupas, kas cīnās gan pret džihādistiem, gan Sīrijas valdību.
ASV amatpersonas paziņoja, ka Krievijas uzlidojumi, liekas, ir mērķēti pret Asada pretiniekiem, kas nav „Islāma valsts” kaujinieki.
Turklāt avoti vēstīja, ka bombardētas arī vienības, kuras apmācījusi un apbruņojusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde. Ceturtdien ar šādu apgalvojumu nāca klajā arī ASV senators Džons Makkeins, intervijā telekanālam CNN paziņojot, ka tas parāda Maskavas patieso prioritāti - „atbalstīt Asadu”.
Makkeins apgalvoja, ka var „pilnībā apstiprināt” - uzlidojumi īstenoti pret tā dēvēto „Brīvās Sīrijas armiju” vai citām grupām, kuras ASV uzskata par mēreni noskaņotiem opozīcijas spēkiem un atbalsta.
Maskava šīs ziņas sākotnēji noraidījusi. Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs iepriekš sacīja, ka kampaņas mērķi ir „labi zināmas” teroristu grupas. Krievijas ziņu aģentūras tikmēr citē Aizsardzības ministrijas pārstāvi Igoru Konašekovu sakām, ka Maskava uz Sīriju nosūtījusi aptuveni 50 lidmašīnas un helikopterus.
Tikmēr Libānas televīzija ceturtdien informējusi, ka Krievijas triecieni bija vērsti pret spēcīgo islāmistu koalīciju "Iekarošanas armiju". Tā ir saistīta ar teroristu grupējumu "Al Qaeda" un cīņā pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkiem iepriekš bija sagrābusi visu Idlibas provinci valsts ziemeļrietumos, taču vienlaikus tā karojusi pret “Islāma valsti”.
Pēc šīm ziņām Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs tomēr atzinis, ka Maskavas uzlidojumu sarakstā bez “Islāma valsts” ir arī citu ekstrēmistu grupējumi, kas turklāt izraudzīti koordinācijā ar Sīrijas bruņotajiem spēkiem.
Vienlaikus Irāna, kas arī ir sabiedrotā Asada režīmam, ceturtdien pauda atbalstu Krievijas uzlidojumiem. Teherāna piebilda, ka Maskavas kampaņa ir „balstīta uz oficiālu Sīrijas valdības lūgumu”.
Tikmēr ziņu aģentūra „Reuters”, atsaucoties uz diviem avotiem Libānā, vēsta, ka pēdējo 10 dienu laikā Sīrijā ieradušies vairāki simti Irānas karavīru. Saskaņā ar avotu teikto, viņi drīzumā gatavojas pievienoties Sīrijas valdības un Irānas atbalstītās Libānas šiītu kustības „Hezbollah” spēkiem, lai īstenotu sauszemes ofensīvu ar Krievijas gaisa triecienu atbalstu.
Irānas augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hamenei ceturtdien paziņojis, ka valsts bruņotajiem spēkiem jāpastiprina gatavība pret iespējamiem uzbrucējiem. Un drīz vien avoti atklāja, ka Sīrijā tiekot gatavota arī sauszemes spēku operācija. Operācijas mērķis – atgūt teritorijas, ko Asads iepriekš zaudējis opozīcijas nemierniekiem.
Jau vēstīts, ka Krievijas gaisa spēki trešdien, 30.septembrī, pirmo reizi veikuši uzlidojumus Sīrijas teritorijai. Pirmie triecieni īstenoti jau dažas stundas pēc balsojuma Krievijas parlamenta augšpalātā, kur tika atbalstīts prezidenta Vladimira Putina lūgums atļaut izmantot valsts karaspēku ārvalstīs.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir veikti astoņi triecieni "Islāma valsts" pozīcijām, tostarp sakaru mezgliem, transportam un munīcijas noliktavām. Savukārt Rietumu atbalstītā Sīrijas politiskā opozīcija apgalvo, ka cietuši viņu kontrolētie apgabali un gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju.
