Pilsoņkarš starp Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku kaujiniekiem jeb grupējumu FARC un valsts valdību aizsākās jau tālajā 1964. gadā, un tas ir prasījis vairāk nekā 260 000 cilvēku dzīvību.
Tikai šī gada septembrī Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss un FARC līderis Timoleons Himenezs pēc ilgstošām diskusijām panāca vienošanos par pamiera noslēgšanu un kara izbeigšanu. Pēc tam Kolumbijas prezidents aicināja valsts iedzīvotājus paust savu atbalstu noslēgtajam līgumam vispārējā referendumā, taču oktobrī notikušajā balsojumā iedzīvotāji negaidīti vienošanos noraidīja.
Valdības oponenti ar bijušo prezidentu Alvaro Uribi priekšgalā apgalvoja, ka vienošanās ir pārāk labvēlīga bijušajiem kaujiniekiem.
Pēc šī neveiksmīgā referenduma varas iestādes turpināja aktīvu darbu pie tā, lai sākotnējā projektā veiktu vairāk nekā 50 izmaiņas. Un tagad Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss, kurš par centieniem izbeigt ieilgušo konfliktu šogad saņēma arī Nobela miera prēmiju, paziņojis, ka beidzot ir radusies unikāla iespēja pāršķirt šo sāpīgo vēstures lappusi.
"Līguma parakstīšana notiks rīt Bogotā. Pēc visu alternatīvo piedāvājumu uzklausīšanas un vienojoties ar FARC, kļuva skaidrs, ka pats piemērotākais un leģitīmākais veids, kā balsot par jauno līgumu, būtu Republikas kongresā," teica Santoss.
Kā uzskata Kolumbijas opozīcijas spēki, jaunajā līguma redakcijā ir veiktas visai nenozīmīgas izmaiņas, piemēram, izskaidrojot privātīpašuma tiesības un veidus, kā saukt pie atbildības personas par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem. Opozīcija uzskata, ka pārmaiņas ir nepieciešamas daudz radikālākas, turklāt būtu nepieciešams vēl viens tautas balsojums, jo līguma izskatīšana parlamentā pilnīgi droši nozīmējot tā apstiprināšanu.
Alvaro Uribe arī bija paudis vēlmi klātienē tikties ar FARC līderiem, taču šāds piedāvājums tika noraidīts, bijušo prezidentu nosaucot par šķērsli mieram un apsūdzot viņu korumpētībā, sliktā valsts vadīšanā un asinspirts veicināšanā astoņu valdīšanas gadu laikā.
Huans Manuels Santoss gan uzsvēris, ka jaunajā līgumā ir ņemtas vērā visas opozīcijas prasības, tāpēc īpaši daudz vietas turpmākām sarunām vairs nav.
Prezidents atzīst, ka, visticamāk, miera līgums daļu sabiedrības neapmierinās, taču tādi nu esot miera līgumi.
Santosa valdības pārstāvji arī uzskata, ka ar līguma parakstīšanu nedrīkst vilcināties, jo gadījumā, ja netiks ieviesti dzīvē līgumā noteiktie punkti, draud sabrukt jau tā visai trauslais pamiers. Tieši tāpēc būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt kaujinieku atbruņošanu, kas notiks ANO uzraudzībā.
