Klejotājtautu spēlēs Kazahstānā sacenšas 23 etniskajos sporta veidos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Laikā, kad pasaulē jau norimušas olimpiskās kaislības, Centrālāzijā atklātas kādas krietni reģionālākas un eksotiskākas sacīkstes – vispasaules klejotājtautu spēles. Jau otro gadu tās risinās Kirgizstānā.

Uguni nesoši jātnieki un mūziķi ar tradicionāliem instrumentiem atklāj ikgadējās kleljotājtautu spēles. Un šogad kā īpašs viesis. arī bruņojies kā Činhishana mantinieks, skatītājus sveica amerikāņu asa sižeta filmu aktieris Stīvens Sīgals. Viņš savas karjeras rudenī ieguvis jaunu popularitāti bijušajās PSRS valstīs un tagad ir viens no goda viesiem, kuru uz spēļu atklāšanu uzaicinājis Kirgizstānas prezidents Almazbeks Atambajevs.

Kopumā sacensībās piedalās dalībnieki no 40 pasaules valstīm, tostarp Eiropas. Kā uzsver kirgīzu prezidents Almazbeks Atambajevs – tās organizētas, lai visai pasaulei parādītu bagāto klejotājtautu mantojumu.

“Mūsdienu pasaulē cilvēki aizmirst savas saknes un rodas bažas par unikālu kultūru izzušanu. Valstu robežas mainās, un vides sagraušana rada katastrofālas sekas reģionālā un visas pasaules līmenī. Šajos apstākļos saudzīgā klejotājtautu mijiedarbība ar savu apkārtējo vidi un savu senču mantojuma turēšana godā ir kļuvusi uzmanības vērta - kā to apliecina lielais dalībnieku skaits šodien,” pauda Atambajevs.

Kopumā valstu pārstāvji šajās spēlēs var sacensties 23 dažādos etniskajos sportos. Piemēram, viena no disciplīnām ir kok-boru, kurā jātnieki uz zirgiem cenšas nogādāt pretinieka akā nokautu aitu vai kazu.  Populāri ir arī dažādi seni cīņu sporta veidi, kuru dēļ spēkavīri no Centrālāzijas ir arī ievērojams bieds arī konvencionālajos cīņu sporta veidos  vispasaules sporta arēnā.

Taču tikpat interesanta un daudzu vērotāju acīm neierasta ir arī blakus uzslietā klejotāju nometne, kurā tiek demonstrēts tradicionālais stepju tautu dzīvesveids. 

“Mums ir ļoti liels prieks šeit piedalīties. Lai gan esam pensionētas vecmāmiņas, mēs atbraucām sešsimt kilometrus un uzslējām arī savu telti,” stāsta pasākuma apmeklētāja Anarkula.

Klejotājtautu mantojums ir ļoti sens, taču šādas spēles gan ir jaunums – šis ir tikai otrais gads, kad tās notiek. Spriežot pēc to radītās intereses – šī tradīcija ir uz palikšanu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti