Pēc tam, kad Vācijas un Spānijas presē parādījās informācija par to, ka ASV izlūkdienesti ir noklausījušies gan Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas, gan ieguvuši datus par miljoniem eiropiešu telefonsarunām, Savienotajās Valstīs saasinājās diskusijas par izlūkošanas programmu apjomu. Otrdien uz ASV Kongresa pārstāvju palātas izlūkošanas komiteju savas liecības sniegt tika izsaukti izlūkdienestu vadītāji.
ASV nacionālās izlūkošanas vadītājs Džeimss Klappers tikšanās laikā atzinis, ka aptuveni 50 gadus, kurus viņš pavadījis izlūkdienestā, pasaules līderu nodomu uzzināšana ir bijusi viens no galvenajiem informācijas avotiem, kas bijis jāievāc un jāizanalizē:
„No izlūkdienestu skatupunkta, galvenais ir noskaidrot, kā tas, ko viņi saka, saskan ar reālajiem notikumiem. Mums ir vērtīgi zināt, kāda ir valstu politika, kā tas var ietekmēt mūsu valsti ļoti plašā jautājumu spektrā. Tie nav tikai paši valstu līderi, bet arī cilvēki viņiem apkārt un politika, kuru īsteno viņu valdības. Viena no pirmajām lietām, kuru es iemācījos izlūkošanas skolā 1963. gadā, bija, ka izlūkošanas pamatos ir valstu vadības nodomi neatkarīgi no tā, par kādu līmeni mēs runājam. Tā var būt arī militārā vadība."
Džeimss Klappers arī atzīst, ka Baltā nama vadība var arī nezināt precīzu informāciju par kādu no izlūkdienestu izsekotajiem objektiem, taču ASV vadībai noteikti esot pieejams kopskats par iegūto informāciju. Vienlaicīgi izlūkdienesta vadītājs paudis pilnīgu pārliecību, ka ASV sabiedrotie izspiego arī ASV līderus.
Kā noklausīšanās laikā paziņoja ASV Nacionālās Drošības aģentūras vadītājs, ģenerālis Kīts Aleksandrs, vairākos Eiropas valstu preses izdevumos publiskotā informācija par miljoniem iedzīvotāju telefonsarunu noklausīšanos ir absolūti nepatiesa. Kīts Aleksandrs norāda, ka gan prese, gan informācijas nozadzējs Eduards Snoudens patiesībā viņu rīcībā iegūto informāciju nav pareizi sapratuši, sniedzot paskaidrojumus par to, kā tieši iegūti dati:
„Metadatu avoti iekļauj datus, ko Nacionālā Drošības aģentūra un citas iestādes ieguvušas likumīgā ceļā, kā arī datus, kurus mums nodevuši ārvalstu partneri. Es gribu skaidri pateikt, ka tā nav informācija, kuru mēs esam ievākuši par Eiropas pilsoņiem. Tā ir informācija, kuru mēs un mūsu NATO sabiedrotie esam ievākuši mūsu valstu aizsardzībai un atbalstot dažādas militāras operācijas."
Kā paskaidrojis Kīts Aleksandrs, no vairākiem miljardiem pagājušajā gadā iegūto personisko datu, pastiprināti ir pārbaudīti tikai 288. Tikai 22 aģentūras darbiniekiem esot pieeja atsevišķiem telefonu numuriem un tikai aptuveni 30 darbinieki varot piekļūt datubāzei ar šiem numuriem. Aleksandrs norāda, ka Eiropas izlūkošanas dienesti arī ir ierakstījuši telefonu zvanus gan kara zonās, gan citās teritorijās, daloties šajā informācijā arī ar Nacionālo Drošības aģentūru. Pēc viņa vārdiem, šāda informācija ir palīdzējusi glābt daudz dzīvību gan ASV, gan Eiropā un citur pasaulē.
Pēc Džeimsa Klappera vārdiem, iespējams, izlūkdienestu darbībā ir bijušas vairākas kļūdas, taču tieši šo kļūdu dēļ arī ir izskanējuši aicinājumi īstenot dažādas reformas. Kā paziņojuši ASV republikāņu un demokrātu partiju pārstāvji, 35 gadus veco Ārējās izlūkošanas uzraudzības aktu ir nepieciešams padarīt caurskatāmāku, lai atjaunotu gan uzticību Savienotajām Valstīm, gan to izlūkdienestiem, kā arī lai uzlabotu datu aizsardzību. Džeimss Klappers arī informējis, ka pēdējo mēnešu laikā ir devis rīkojumu atslepenot vairākus dokumentus, lai palīdzētu veicināt publiskās debates šajā jūtīgajā jautājumā.
