Sadaļas Sadaļas

Kirgizstānā notiek referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu

Kirgizstānā 11. aprīlī notiek konstitucionālais referendums par valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu. To ir ierosinājis jaunais valsts galva Sadirs Žaparovs. Jaunā Kirgizstānas konstitūcija paredz atteikties no līdz šim pastāvošās parlamentārās demokrātijas un padarīt šīs Vidusāzijas valsts iekārtu līdzīgu tās autoritārajiem kaimiņiem.

Kirgizstānā notiek referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanuArtjoms Konohovs

Ir sagaidāms, ka vairākums Kirgizstānas iedzīvotāju apstiprinās jauno valsts konstitūciju, kas paredz būtiski paplašināt prezidenta pilnvaras. Nesen pie varas nākušais prezidents Sadirs Žaparovs šobrīd bauda ļoti lielu valsts iedzīvotāju uzticību. Tādēļ var paredzēt, ka vairums pilsoņu sekos viņa aicinājumam atbalstīt referendumā jauno pamatlikumu.

Pēc nobalsošanas Žaparovs mudināja visus Kirgizstānas iedzīvotāju aktīvi piedalīties referendumā un līdztekus notiekošajās pašvaldību vēlēšanās. Prezidents piebilda, ka aizvadīto 30 gadu laikā Kirgizstāna esot dzīvojusi pēc konstitūcijas, kas kopēta no dažādiem avotiem un citām valstīm. Tādēļ šī esot pirmā reize, kad kirgīzi paši ir izstrādājuši savu pamatlikumu. Dokumenta izstrādē ir piedalījušies aptuveni 100 cilvēku.

Tomēr Eiropas Padomes Venēcijas komisija norāda, ka jaunajā konstitūcijā trūkst līdzsvara starp dažādiem varas atzariem. Tajā nav arī pietiekami efektīvu varas kontroles mehānismu. Piemēram, ir paredzēts, ka prezidents iecels gandrīz visus tiesnešus un drošības iestāžu vadītājus.

Tāpat prezidents varēs atrasties pie varas divus piecu gadu termiņus, nevis tikai vienu kā pašlaik. Tas varētu ļaut Žaparovam nostrādāt vismaz trīs termiņus pēc kārtas, jo viņš tika ievēlēts vēl pēc pašreiz spēkā esošās konstitūcijas.

Jaunais pamatlikums faktiski likvidē arī premjera posteni. Ministru darbu vadīs prezidenta administrācijas galva. No 120 uz 90 tiek samazināts arī parlamenta deputātu skaits. Tomēr tiek izveidota Tautas Asambleja, kas pēc kritiķu domām var kalpot kā paralēlais parlaments ar mērķi izdarīt spiedienu uz deputātiem.

Martā intervijā Radio Brīvā Eiropa Žaparovs ir aizstāvējis piedāvāto pārvaldes modeli, sakot, ka valstī ir nepieciešams ieviest kārtību. Viņš ir noraidījis bažas par varas sagrābšanu, uzstājot, ka Kirgizstāna turpinās būt par demokrātisku valsti.

Žaparovs ir nācis pie varas pēc aizvadītā gada oktobrī notikušajiem nemieriem. Protestētāji panāca viņa atbrīvošanu no cietuma, kur viņš izcieta 10 gadu sodu par kāda gubernatora nolaupīšanu 2013. gadā. Žaparovs uzstāj, ka tā esot bijusi politiskā protesta akcija. Kopš atbrīvošanas no cietuma tiesa ir atcēlusi viņam piemēroto cietumsodu.

Vēlāk rudenī Žaparovs viegli uzvarēja prezidenta vēlēšanās un gāza no amata iepriekšējo valsts vadītāju. Žaparovs tiek bieži raksturots kā populists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt