Kipras parlamenta lēmums noraidīt starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības jauna glābšanas finansējuma saņemšanai ir izraisījis vēl lielāku neskaidrību par Kipras nākotni. Kā jau ziņots, starptautiskie aizdevēji pieprasīja, lai apmaiņā pret 10 miljardu eiro lielo aizdevumu Kipra ievāktu gandrīz sešus miljardus eiro, ieviešot īpašu nodevu visiem banku noguldījumiem. Par šādu aizdevēju prasību otrdien nenobalsoja neviens no Kipras parlamentāriešiem.
Kā trešdien paziņojis Eiropas Komisijas pārstāvis Olivjē Beilijs, arī par spīti noraidošajam balsojumam EK ir apņēmības pilna turpināt diskusijas un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumu Kipras krīzei. ''Notikušajā neviens nav jāvaino. Naktī no piektdienas uz sestdienu tika panākta vienbalsīga vienošanās. Ikkatrs sniedza savu ieguldījumu situācijas atrisināšanai. Diemžēl, šis kompromiss nespēja pārliecināt Kipras parlamenta vairākumu. Tagad visiem ir jāturpina būt cik vien iespējams konstruktīviem un jāmeklē problēmas risinājums. Mums ir nepieciešams kolektīvs risinājums, jo brīdī, kad no Kipras nāks alternatīvs piedāvājums, mums atkal būs jāatgriežas eirogrupā un jāpanāk vienošanās. Visiem ir jāturpina būt pozitīvi noskaņotiem un kopīgi jāmeklē risinājums Kiprai."
Arī Eiropas Savienības bagātākās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele ir paziņojusi, ka eirozonai ir pienākums līdzdarboties Kipras banku krīzes atrisināšanā. Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ir brīdinājis, ka daudzas no Kipras bankām tā arī var nekad neatvērties, taču eirozonas nodokļu maksātāji par to nedrīkst maksāt.
"Kādam ir jāpaskaidro Kipras iedzīvotājiem, ka Kipras ekonomikas modelis, kas pievilina finanšu līdzekļus ar zemiem nodokļiem un izdevīgiem likumiem, ir izgāzies. Iemesls tam ir vienkāršs: Kipras bankas ir maksātnespējīgas, un Kipras valstij faktiski vairs nav pieejas starptautiskajiem finanšu tirgiem. Tagad šī problēma ir jārisina mums. Mēs nevaram finansēt šādu modeli ar citu eirozonas dalībvalstu nodokļu maksātāju naudu. Tas ekonomiski nav ilgtspējīgi. Tāpēc Kiprai un arī citām valstīm ir jāizpilda zināmi priekšnoteikumi," uzsvēra Vācijas finanšu ministrs Šoible.
Pašlaik Kipras vadošās amatpersonas strādā pie dažādiem alternatīviem valsts glābšanas plāniem. Viens no šādiem variantiem paredz sociālās drošības fondos noguldīto piecu miljardu eiro izmantošanu. Kipras pareizticīgo baznīca, kas ir viena no lielākajām akcionārēm Kipras trešajā lielākajā kreditēšanas bankā "Hellenic Bank", ir piedāvājusi nodot savus aktīvus, tostarp zemi, valsts rīcībā.
Taču vislielākā uzmanība ir pievērsta sarunām Maskavā, kur tiek meklēti vēl citi alternatīvas finansēšanas avoti. Grūtībās nonākušajās Kipras bankās pašlaik pēc dažādiem aprēķiniem ir ieguldīti vairāk nekā 30 miljardi dolāru, tāpēc Maskava varētu būt ieinteresēta Kipras banku sistēmas glābšanā.
Kipra vēlas, lai Maskava tai atvieglotu 2011. gadā saņemtā 2,5 miljardu eiro aizdevuma noteikumus un pagarinātu tā atmaksas termiņu. Sarunas ar krievu amatpersonām gan līdz šim bijušas neveiksmīgas. Izskanējuši arī piedāvājumi apmaiņā pret nepieciešamo finansējumu nodrošināt Krievijas uzņēmumiem piekļuvi Kipras dabasgāzes rezervēm. Kompānija "Gazprom" gan paziņojusi, ka šāds piedāvājums netiek nopietni apsvērts. Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris ir solījis palikt Maskavā arī rīt un galu galā tomēr vienošanos panākt.
