Ķīna un Krievija izmanto protestus ASV kā iespēju kritizēt lielvalsti

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) bieži nosodījušas citas varas, sevišķi savas globālās sāncenses – Ķīnu un Krieviju - par dažādiem pārkāpumiem pret savu valstu iedzīvotājiem. Gan par vardarbīgu protestu apspiešanu, gan vārda brīvības ierobežošanu, gan citiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Piemēram, maija nogalē tika aizturēts un uz vairākām dienām apcietināts “Novaya Gazeta” žurnālists un aktīvists Iļja Azars, kurš sarīkoja viena cilvēka protesta akciju. Tam sekoja vēl vairākas citas līdzīgas akcijas, kuru laikā aizturēja vēl vairākus desmitus cilvēku, kaut arī gan distance, gan citi noteikumi tika ievēroti.

"Žurnālisti un miermīlīgie protestētāji tiek arestēti un ieslodzīti Maskavā. Tiesībām uz vārda brīvību nevajadzētu būt Covid-19 upurim," tviterī uz notiekošo reaģēja ASV vēstniecības Maskavā pārstāvis Rebeks Ross.

ASV misiju aizstāvēt demokrātiskās vērtības visā pasaulē bieži uzsver arī tagadējie valsts vadītāji. Piemēram, pirms pāris dienām Ķīnu par dažādiem pārkāpumiem asi kritizēja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

"Pekinas slepenā militārā uzbūve, nevēlēšanās atbildīgi izturēties pret iekšējiem valsts procesiem un dezinformācijas kampaņas apdraud mūs visus. Mums jābūt modriem par Ķīnas Komunistiskās partijas apdraudējumu mūsu dzīvesveidam. Amerikas vērtības balstās uz iestāšanos pret sliktiem spēlētājiem," sacīja Pompeo.

Balstoties uz "Dalia Research" pētījumu, cīņā par sabiedrības simpātijām Pekina var lepoties ar uzvaru pār ASV. Prestižā aptauja, kurā iesaistīts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, atklāj, ka vien neliela daļa pasaules valstu iedzīvotāju uzskata, ka ASV ar pandēmiju tikusi galā labāk par Ķīnu.

Rasmusens atzinis, ka Covid-19 krīze demokrātiskām valstīm ir varens pārbaudījums.

Tagad, kad ASV nerimst protesti, kas vietām pāraug sadursmēs ar kārtības sargiem, globālās sāncenses izmanto situāciju, lai asi kritizētu pašu Vašingtonu.

Kremļa saimnieks Vladimirs Putins ne tikai nosodījis Vašingtonu par nespēju novērst protestus, bet arī diskreditējis pie varas esošos politiķus.

"Jums ir taisnība, ka notiekošais ASV ir vairāku ieilgušu vietējo krīžu manifestācija. Tas redzams jau kādu laiku - kopš pašreizējais prezidents nāca pie varas. Kad viņš uzvarēja, un viņa uzvara vēlēšanās bija absolūti demokrātiska, sagrautā partija izgudroja visādus viltus stāstus, lai apšaubītu viņa likumību," sacīja Putins.

Skarbu kritiku ASV veltīja par Krievijas propagandas ministru dēvētais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs vienā no viņa populārajām televīzijas pārraidēm. "Šī ir Amerika, un šāda attieksme pret melnādainajiem ir pieņemta prakse. Un šī pati Amerika pastāvīgi cenšas iemācīt planētai, kā dzīvot," viņš norādīja.

Bet Krievijas pirmais kanāls pēc kulta filmas "Brālis-2" izrādīšanas parādīja skatus no grautiņiem dažādās ASV pilsētās. Kadrus pavadīja rokgrupas "Nautilus Pompilius" dziesma ar vārdiem "Ardievu, Amerika".

Arī Ķīnas medijos redzami foto un video ar grautiņiem un vardarbības izpausmēm ASV. Piemēram, viens no Ķīnas medijiem uzskaita dažādus pārkāpumus gan no policijas, gan no protestētāju puses. Tāpat rakstā tiek uzsvērts, ka pie varas esošie politiķi, kā arī mediji, pašreizējā situācijā turpina šķelt, nevis vienot sabiedrību, vēl vairāk saasinot situāciju. Medijs nosoda arī vardarbību pret žurnālistiem, miermīlīgajiem protestētājiem. Tiek pieminēta arī ASV nespēja ierobežot Covid-19 izplatību.

Ķīnas medija "Global Times" redaktors tviterī ierakstīja: "Man ir sapnis, bet es nevaru paelpot", tādējādi izsmejot ASV.

Laikā, kad Ķīnā pieņemts pretrunīgi vērtētais nacionālās drošības likumu par Honkongu un tiek apspiesti tie, kuri pret to iebilst, Pekinai kritizēt ASV ir izdevīgi.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds skaidro, ka pašreizējā situācijā gan Krievija, gan Ķīna tomēr sevi parāda drīzāk kā vājas, nevis spēcīgas varas.

"[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins grib pārliecināt par to, ka tur viss ir slikti, bet šeit ir labi. Tur ir nekārtības, bet šeit ir kārtība. Tur ir ultraliberālisms, bet šeit ir zināmas konstruktīvās un tradicionālās vērtības. Domāju, ka tur kaut kur parādās gan Krievijas, gan Ķīnas zināms vājums un ievainojamība, ka ir nepieciešams šādā veidā būvēt to stāstu, lai pārliecinātu savu sabiedrību, ka citur ir sliktāk. Jo, ja citur ir sliktāk, tad varētu teikt, ka pie mums jau it kā tomēr ir labi," stāstīja Sprūds.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmija ir vājinājusi ASV lomu.

"Covid-19 krīze ir pirmā pēc Aukstā kara, kur ASV praktiski nav bijusi nekāda spēlētāja. Viņa ir bijusi saņemošajā galā, pat pasīva tajā visā, viņa nav spēlējusi konstruktīvo lomu. Tā nav laba zīme pasaulei kopumā, jo tā pasaules stabilitāte ir bāzēta ASV klātbūtnē, kā Madlēna Olbraita teica, "neaizvietojamā globālā nācija". Šobrīd mēs redzam attīstību tomēr tajā virzienā, kad ASV vairāk ievelkas sevī. Tas, protams, Eiropai un mūsu kopējai sadarbībai, arī ASV potenciāla spēku aiziešana no Vācijas,

nenoliedzami rada jautājumus gan par kopējo tiltu, gan par drošību Baltijas reģionā," norādīja pētnieks.

Sprūds arī analizēja Ķīnas un Krievijas stratēģijas. "Var jau teikt, ka Krievija ir tāda asā vara, kamēr Ķīna ir ilgā vara. Viņa nesteidzas, ir pietiekoši pacietīga. Protams, ka viņa izmanto tās iespējas, ko arī ASV aiziešana vai klātbūtnes mazināšanās sniedz. Krievija to dara diezgan klasiski, kur ir dezinformācija, militārā spēka, arī valodas, kultūras pasportizācijas kombinācija. Ķīna ir tāds fundamentālāks transformējošs lielums.

Tāpat šīs lielās valstis ir domājušas, ka ir vienlīdzīgi un ir vēl vienlīdzīgāki. Šis Orvela "Dzīvnieku fermas" princips darbojas spēcīgi arī politikā.

Skaidrs, ka Ķīna un Krievija uztver, ka viņas ir vienlīdzīgākas. Ja mēs runājam par suverenitāti, tad "mums ir suverenitāte darīt to, ko mēs vēlamies, kas ir mūsu interesēs, bet tām citām valstīm, kas ir mazākas, nekādas suverenitātes nav, jo viņas tāpat nevar neko ietekmēt," stāstīja pētnieks.

KONTEKSTS:

Afroamerikāņa Džordža Floida nāve, policistam pielietojot spēku, raisījusi plašus protestus ASV. Plašie protesti pēdējās dienās kļuvuši mierīgāki. Vairākās ASV pilsētās, tostarp Ņujorkā un Čikāgā, atcelta komandantstunda.

Tikmēr vairākas ASV pilsētas paziņojušas par policijas spēku reformēšanu. Šāds lēmums pieņemts arī Mineapolē, kur policijas aizturēšanas laikā pirms divām nedēļām nomira Floids.