Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Baltkrievu nacionālo karogu grib pielīdzināt ekstrēmistu simbolikai

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Apvērsums Mjanmā satricina Dienvidaustrumāziju

Ķīna bloķējusi ANO Drošības padomes nosodījumu Mjanmas apvērsumam

Ķīna bloķējusi ANO Drošības padomes paziņojumu, kurā nosodīts militārais apvērsums Mjanmā. Ķīnas dēļ otrdienas sanāksmē padome nespēja vienoties par kopīgu paziņojumu.

Ķīnai ir veto tiesības kā vienam no pieciem pastāvīgajiem padomes locekļiem.

Militāristi varu Dienvidaustrumāzijas valstī pārņēma pirmdien, arestējot valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či, kā arī simtiem citu likumdevēju. Lielāko pilsētu ielās atgriezušies karavīri un bruņumašīnas; tiesa, pēc apvērsuma nav notikuši lieli ielu protesti.

Bet pazīmes par sabiedrības sašutumu un plāniem pretoties kļūst arvien redzamākas.

Piemēram, ārsti un medicīnas personāls vairākās slimnīcās visā valstī trešdien, 3. februārī, paziņoja, ka, lai protestētu pret apvērsumu, viņi atstās visus ieplānotos  darbus.

G7 grupas valstu ārlietu ministri pauduši „nopietnas bažas” par apvērsumu Mjanmā, bet ASV varas pārņemšanu valstī trešdien oficiāli nodēvējušas par apvērsumu.

Su Či ir sieviete, kas saņēma Nobela miera prēmiju un Saharova balvu, piecpadsmit gadus pavadīja mājas arestā. Demokrātisko pārmaiņu simbols, taču reizē arī ar neviennozīmīgu mantojumu. Aunas Sanas Su Či vadīto demokrātisko spēku uzvara pēc pirmajām brīvajām vēlēšanām 25 gadu laikā, kas notika pirms desmit gadiem, iezīmēja demokrātijas triumfa mirkli visā Dienvidaustrumāzijā. Tomēr ar vienām vēlēšanām izrādījās par maz.

Tālākais mēģinājums nākamajā desmitgadē balansēt starp ietekmīgajiem ģenerāļiem un jauniegūtajām demokrātiskajām tiesībām beidzies ar vēl vienu valsts apvērsumu, pašas Su Či atgriešanos nebrīvē un arī viņas līdzgaitnieku arestu.

“Faktiski tās ir Aunas Sanas Su Či politiskās karjeras beigas. Galu galā – viņa jau ir  cienījamā vecumā un ir jautājumi par viņas veselības problēmām. Viņai šajā brīdī ir maz nākotnes iespēju, un tas ir tieši tas, ko vēlas bruņotie spēki. Viņi viņai netic, viņiem viņa nepatīk, un viņi negrib, lai viņa būtu daļa no valsts nākotnes. Līdz ar to tikt no viņas vaļā un izslēgt viņu no politiskā procesa – tā ir ļoti svarīga viņu plāna sastāvdaļa,” skaidroja Dienvidaustrumāzijas politologs Lerijs Džagans.

Taču vienlaikus Starptautiski demokrātisko brīvību izcīnītāja Su Či atstājusi neviennozīmīgu mantojumu, ņemot vērā centienus aizstāvēt savu valsti pret apsūdzībām islāmticīgās rohindžu minoritātes apspiešanā.

2015. un tuvākajos gados Mjanma plaši tika vainota etniskajā tīrīšanā, cenšoties notiekošās represijas attaisnot ar cīņu pret radikālo islāmu. Upuru skaits represijām nav zināms, taču, visticamāk, mērāms vairākos desmitos tūkstošu. Gandrīz miljons rohindžu devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalsti Bangladešu, kur joprojām uzturas bēgļu nometnēs, kā arī tiek pārvietoti uz nedrošām, bieži plūdos applūstošām vietām.

“Kad Mjanmā ir demokrātiskās pārmaiņas, Su Či radīja lielu vilšanos daudziem cilvēkiem, jo, daudzuprāt, nerunāja pietiekami par represijām pret rohindžu musulmaņiem.

Viņa nepretojās armijai, cenšoties saglabāt būtisku lomu valsts vadīšanā,” norādīja “Associated Press” komentētājs Metjū Lī.

Vienlaikus Mjanmā realizētais apvērsums ir viens no pirmajiem ārpolitiskajiem izaicinājumiem arī jaunajam ASV prezidentam Džo Baidenam, kura administrācija piedraudējusi ar sankcijām pret Mjanmas huntu.

Tieši prezidenta Baraka Obamas un Baidena kā viceprezidenta administrācija pielika lielas pūles, palīdzot ar valsts demokrātisko transformāciju Su Či iezīmētajā transformācijas laikmetā. Tikmēr pašlaik valsti kontrolējošais armijas virspavēlnieks Mins Auns Hlaings, kuru ASV un citas valstis jau iepriekš bija iekļāvušas sankciju sarakstos par represijām pret rohindžiem, tika slavēts no Ķīnas puses, netieši norādot Rietumiem, ka tiem Dienvidaustrumāzijā zudušas morālas tiesības noteikt reģiona politisko dienaskārtību.  

“Viens no jautājumiem, ar ko ASV un Baidena administrācijai ir jāsaskaras, ir tās, kā reakcija uz notiekošo Mjanmā ietekmēs valdības militārās attiecības ar Ķīnu, jo ir skaidrs, ka ne tikai pēdējos četros prezidenta Donalda Trampa administrācijas gados, bet pēdējos 10–15 gados ASV ir bijušas sacensībā ar Ķīnu par spēku un ietekmi Dienvidaustrumāzijā,” norādīja Metjū Lī.

KONTEKSTS:

Mjanmas militārā vadība aizturējusi valsts faktisko līderi un vairākus civilos līderus, izsludinot valstī ārkārtas stāvokli un faktiski pārņemot varu. Starptautiskā sabiedrība notiekošo sauc par valsts apvērsumu un nosoda to. Šis jautājums izskatīts ANO Drošības padomē.

Mjanmas iedzīvotāji pauž bažas un satraukumu par iespējamās militārās diktatūras atgriešanos, taču eksperti brīdina, ka ne mazāk svarīgi ir domāt par to, kā tagad tiks risināti daudzie iekšpolitiskie izaicinājumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt