ĪSUMĀ:
- Valstis turpina paust nosodījumu apvērsumam Mjanmā.
- To plāno apspriest ANO Drošības padomes sanāksmē.
- Piesardzīga ir Mjanmas kaimiņos esošā Ķīna. Atturīga arī Krievija.
- Cilvēktiesību aizstāvji: iedzīvotāji satraucas par militārās diktatūras atgriešanos uz palikšanu.
Pirmdien, 1. februārī, notikušais apvērsums Mjanmā un varas nonākšana ietekmīgo militāristu rokās ir izsaukusi asu nosodījumu no starptautiskās sabiedrības puses. Eiropas Savienība un tās valstis ir aicinājušas cienīt pērnā gada novembra vēlēšanu rezultātus. ASV prezidents Džo Baidens ir solījis atjaunot sankcijas pret Mjanmu, ja netiks cienīta vēlētāju griba.
Sagaidāms, ka otrdien, 2. februārī, Mjanmas jautājums tiks apspriests arī ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē.
Vēl pirms tās Krievija ir aicinājusi no sākuma rūpīgi izvērtēt notikušā cēloņus.
Piesardzīga savos vērtējumos ir arī Mjanmas kaimiņos esošā Ķīna. Tās Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Venbiņs aicinājis domstarpības risināt likuma ietvaros: “Ķīna ir draudzīgs Mjanmas kaimiņš. Un mēs ceram, ka konfliktā iesaistītās puses spēs pienācīgi atrisināt savas domstarpības konstitūcijas un likumu ietvaros, vienlaicīgi aizsargājot politisko un sociālo stabilitāti.”
Atsevišķi politikas komentētāji norādīja, ka, iespējams, Ķīna pat varētu būt devusi savu piekrišanu šādām darbībām. Taču citi eksperti ir pārliecināti, ka Ķīna ir gatava sadarboties ar jebkuru Mjanmas vadību. No otras puses, Ķīnas oficiālajos medijos netiek runāts vis par apvērsumu, bet gan par nopietnām pārmaiņām Mjanmas vadībā.
Runājot par līdzšinējiem valsts līderiem – faktisko valsts vadītāju Aunu Sanu Su Čī un prezidentu Vinu Mintu – jāsaka, ka viņi joprojām atrodas mājas arestā. Aunas Sanas vadītā Nacionālā Demokrātijas līga ir pieprasījusi atbrīvot tās līderi.
Kā informēja cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Human Rights Watch” pārstāve Menija Mona, iedzīvotāji satraucas par to, ka gadu desmitiem ilgā militārā diktatūra ir atgriezusies uz palikšanu:
“Mēs esam saņēmuši ziņas, ka visā valstī – ne tikai galvaspilsētā Nepjido un Jangonā – ir aizturēti aktīvisti, studentu līderi un politiķi.
Mums nav iespēju gūt apstiprinājumu par viņu atrašanās vietu un to, ko viņi dara. Tas ir neaptverami, un cilvēki uzdod sev jautājumu, kā varētu būt dzīvot vēl 50 vai 70 gadus ar šo militāristu ēnu pār mums.”
Tikmēr Malaizijā bāzētās Notingemas universitātes Āzijas pētījumu institūta pārstāve Bridžeta Velša uzsvēra, ka patiesībā stāsts nav saistīts tikai ar bažām par vardarbīgās militārās diktatūras atgriešanos, bet arī par ikdienišķu izaicinājumu risināšanu. “Manuprāt, bažas par notiekošo valda ne tikai starptautiskajā sabiedrībā, bet arī pašā Mjanmā. Un jautājums nav tikai par to, kurš ir pie varas. Notiekošajam būs nopietna ietekme gan uz to, kā tiks pārvarēta Covid-19, gan uz ekonomiku un dažādiem etniskajiem konfliktiem,” norādīja Velša.
Dažādi militārie konflikti Mjanmas iekšienē turpinās kopš 1948. gada, kad valstij tika garantēta neatkarība no britu impērijas, tādējādi faktiski padarot to par pasaulē ilgāko, joprojām notiekošo pilsoņu karu.
KONTEKSTS:
Mjanmas militārā vadība aizturējusi valsts faktisko līderi un vairākus civilos līderus, izsludinot valstī ārkārtas stāvokli un faktiski pārņemot varu. Starptautiskā sabiedrība notiekošo sauc par valsts apvērsumu un nosoda to.
