Patlaban atmosfēra Kijivā ir mierīga. Pēdējās dienas gaisa trauksmes ir bijušas reti un uz salīdzinoši īsu brīdi. Situācija galvaspilsētā uzlabojusies arī elektroapgādes jomā – pirms laba laika ir atsākuši kursēt arī tramvaji un nupat pēdējās dienās var vērot, ka gaisma ir atgriezusies arī ielās.

Krievijas regulāro uzbrukumu dēļ visu laiku tika nodarīti arvien jauni un jauni postījumi elektroapgādes sistēmai, turklāt energoapgādes sistēmā ilgstoši bija deficīts – vajadzības lielākas, nekā elektroenerģija pieejama, tāpēc pilsētām un apgabaliem tika noteiktas patēriņa kvotas un notika regulāri atslēgumi.

Piektdien apritēs gads kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka vispārēju iebrukumu Ukrainā. Kijivas iedzīvotāji ar ļoti dažādām sajūtām sagaida šo nedēļu. Vieni jau laicīgi plāno, ka nedēļas otro pusi var nākties pavadīt metro, kas ir drošākā vieta gaisa uzlidojumu laikā un tiek izmantota kā patvernte. Citi jūtas drošāk – pārliecināti par pretgaisa aizsardzības vienība spējām pasargāt galvaspilsētu.

Kā zināms, Kijiva šī gada laikā ilgstoši ir bijusi Krievijas uzbrukumu mērķis, pilsētā daudz ēku un infrastruktūras objektu izpostīti, taču pēdējā laikā postījumi pat plaša apmēra ļoti intensīvos uzbrukumos ir salīdzinoši nelieli. Protams, ir bojāgājušie un cietušie, bet situāciju nevar salīdzināt ar tiem postījumiem, kas bija pirms gada.

Latvijas Radio svētdien izgāja Kijivas centrā un izvaicāja cilvēkus, ar kādām sajūtām viņi sagaidīs šo dienu.

Jūlija: Mēs visi paļaujamies uz mūsu bruņotajiem spēkiem, uz mūsu pretgaisa aizsardzību, ka viss būs labi. Mēs sagaidam, ka tā būs ļoti bīstama diena mums.

Volodja: Tagad mūs bombardēs, gaidīsim to.. kādas tur sajūtas, mums vēl daudz nāksies karot.

Olena: Tagad ne pavisam nav tāda sajūta, kāda bija pirms gada. Baiļu šobrīd nav. Šobrīd tu jūties aizsargāts, baiļu nav. Mēs saprotam, ka nekas nebeigsies 24. februārī (..), mēs vienkārši gaidam uzvaru.

Olha: Ļoti smagi. Es pati esmu no Hersonas. Es zinu, kas tas ir, kad tev raķetes lido virs galvas.. man skudriņas skrien pa muguru, ļoti smagi! Tik ļoti gaidām uzvaru, ka es jums to vārdiem nevaru izstāstīt.

Tātad šobrīd situācija ir krietni citādāka, nekā tā bija pirms gada. Pirms gada, neskatoties uz daudziem brīdinājumiem, liela daļa ukraiņu līdz pēdējam neticēja, ka kaut kas tāds kā vispārējs, pilna apmēra iebrukumus Ukrainā ir iespējams, un šie uzbrukumi 24. februārī daudziem bija tāda kā pamošanās jaunā realitātē.

Miljoniem cilvēku steigā devās bēgļu gaitās, bija daudz cietušo, valdīja bailes, panika. Tā atmosfēra nav salīdzināma ar to, kas ir šodien. Šobrīd ukraiņiem ir ticība saviem bruņotajiem spēkiem, ka viņus pasargās, un ļoti tiek gaidīta jaunā militārā palīdzība, kas ļautu sekmīgāk cīnīties pret iebrucēju, sakaut un padzīt to no Ukrainas.