Sniegotais Kijevas centrs trešdien visu pēcpusdienu bija ietīts melnu dūmu mutuļos. Milicijas specvienības „Berkut” kaujinieki ap pusdienlaiku izlauzās caur barikādēm Gruševska ielā, kas ved uz parlamenta ēku, un piespieda protestētājus atkāpties līdz Eiropas laukumam.
Aculiecinieki vēsta, ka miliči vardarbīgi vērsušies pret bēgošajiem, viņus sitot arī ar stekiem un šaujot ar gumijas lodēm. Kaujinieciskāk noskaņotie protestētāji atbildēja ar degmaisījuma pudelēm, Eiropas laukumā sāka dedzināt automašīnu riepas, izveidojot jaunu barikāžu fronti. Pēcpusdienā laukumā parādījās bruņutransportieris, kas tika novietos aiz izdegušajiem autobusiem, kurus iepriekš izmantoja kā barikādes.
Iestājoties tumsai, protestētāji turpina nest riepas ugunskuriem, pret miličiem izmanto petardes, bet tie atbild ar gumijas lodēm un apdullinošajām granātām.
Pa to laiku 400 metru attālajā Maidanā jeb Neatkarības laukumā sapulcējušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Aktīvisti gatavojas iespējamam milicijas specvienību uzbrukumam, opozīcijai aicinot trešdienas vakarā uz Maidanu nevest bērnus un sievietes. Aizdomas par varas iestāžu nodomiem pastiprināja ziņas, ka tiek evakuēta gan parlamenta ēka, gan Neatkarības laukuma apkaimē esošie biroji.
Ukrainas valdība arī esot devusi atļauju specvienībām izmantot ūdens lielgabalus, kaut gan Kijevā ir -10 grādu sals.
Turpinoties sadursmēm, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs trešdien pēcpusdienā beidzot personīgi tikās ar trim ietekmīgākajiem opozīcijas līderiem.
Pie prezidenta ieradās partijas „Batkivščina” līderi Arsēniju Jaceņuku, partijas UDAR vadītāju Vitāliju Kļičko un nacionālistu partijas „Svoboda” parlamenta frakcijas vadītāju Oļegu Tjagņiboku. Opozīcija pieprasa prezidenta atkāpšanos un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Pēc tikšanās viņi atstāja prezidenta administrāciju, bet nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza, tos solot vēlāk.
Tikmēr ieslodzījumā esošā ekspremjere Jūlija Timošenko paziņojusi, ka Janukovičs ir slepkava un ar viņu „nekādas pārrunas nav pieļaujamas.”
Jau vēstīts, ka trešdien no rīta tika paziņots par diviem bojā gājušiem protestētājiem, kuri miruši no šautām brūcēm. Aktīvistu mediķi uzskata, ka viņus nogalinājis milicijas snaiperis, bet varas iestādes noliedz saistību ar notikušo.
Ukraiņu mediji ziņo, ka viens no nogalinātajiem ir armēņu izcelsmes Ukrainas pilsonis, otrs- baltkrievs. Vienlaikus milicijas spēkus apsūdz par mērķtiecīgu vēršanos pret žurnālistiem, pēdējās dienās vairākkārt ziņots par šaušanu uz mediju pārstāvjiem.
Augstākās Eiropas Savienības amatpersonas, tostarp augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone, aicināja nekavējoties pārtraukt vardarbību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņoja, ka ir „šokēts” par ziņām par cietušajiem protestos, uzsverot, ka „ir nepieciešams dialogs, nevis asiņainas ielu kaujas”. Lietuvas ārlietu ministrs paziņoja, ka Eiropas Savienība būtu jānosaka sankcijas pret Ukrainu. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu brīdināja, ka Komisija izvērtēs rīcības iespējas, paužot „šoku” par divu protestētāju nāvi. Tomēr jāpiebilst, ka šīs nedēļās sākumā kopienas ārlietu ministru sanāksmē Briselē nebija vienprātības par sankciju ieviešanu.
Tikmēr ASV vēstniecība Kijevā paziņoja, ka ir anulētas vīzas vairākiem Ukrainas pilsoņiem, kas saistīti ar vardarbību Kijevas protestos.
Savukārt Krievija trešdien atkārtoti nosodīja „iejaukšanos no ārienes” Ukrainas iekšējās lietās. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka notiekošie protesti pret valdību tiek uzkurināti no ārienes, kritizēja Eiropas Savienības valstu līderu dalību protestos, un brīdināja, ka situācija kļūst nekontrolējama. Bet viņa vietnieks Grigorijs Karasins šodien paziņoja, ka Ukrainas „opozīcijas ekstrēmistiskā daļa rupji pārkāpj valsts konstitūciju”, ir nepieciešams atrast risinājumu, lai situāciju normalizētu.
