Kustības „Kopīgā lieta” līderis Aleksandrs Daņiļuks aģentūrai „Itar Tass” atzina, ka opozicionāri nolēma atbrīvot ēku, taču varētu atgriezties tajā otrdien, ja valdība neizpildīs opozīcijas prasības izveidot jaunu valdību un atgriezties pie iepriekšējās konstitūcijas redakcijas, kas samazina prezidenta pilnvaras par labu parlamentam.
Pēc Daņiļuka teiktā, „Kopīgā lieta” sagaida no varas solījumu pildīšanu un visu politieslodzīto amnestiju. „Mēs arī pieprasām rīkot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas,” piebilda opozīcijas līderis.
Tikmēr milicija pirmdien sākusi krimināllietu par Tieslietu ministrijas ēkas ieņemšanu. Opozīcijas aktīvisti medijiem skaidroja, ka ēku ieņēma, lai tajā varētu atpūsties un sasildītos Kijevas nakts protestu dalībnieki. Daņiļuks arī atklāja, ka kustības aktīvisti gribēja noskaidrot, vai ministrijā ir dokumenti, kas apliecinātu varasiestāžu plānus ieviest ārkārtas stāvokli.
Ukrainas tieslietu ministre Jeļena Lukaša iepriekš brīdināja - ja protestētāji ieņemto Tieslietu ministrijas ēku neatstās, viņa lūgs Nacionālo drošības un aizsardzības padomi izsludināt ārkārtas stāvokli un aicinās prezidentu Viktoru Janukoviču pārtraukt sarunas ar opozīciju.
Demonstranti gaida otrdien paredzēto parlamenta ārkārtas sanāksmi. Paredzēts, ka tajā tiks spriests par vairākiem protestu kustībai nozīmīgiem jautājumiem.
Opozicionāru izveidotais Nacionālās pretošanās štābs paziņojis, ka opozīcija ir gatava turpināt sarunas ar valdību, lai novērstu turpmāku asinsizliešanu un konflikta saasināšanos, noregulētu krīzi un saglabātu valsts vienotību. Tikmēr valdības pārstāvji uzstāj, ka, neskatoties uz protestētāju bažām, neplāno ieviest ārkārtas stāvokli.
Interneta portāla pilseta24.lv speciālkorespondents Kijevā Atis Klimovičs Latvijas Radio stāstīja, ka visi gaida otrdienu, kad notiks parlamenta sēde, un, iespējams, spriedīs par janvāra vidū pieņemtajiem likumiem, kas ierobežoja pulcēšanas brīvību.
Kijevas centrā protestētāju pēc dažādām aplēsēm ir aptuveni 5000, viņi ir ļoti apņēmīgi, faktiski valda nosakņojums turēties un iet līdz galam, stāstīja Klimovičs. Viņš norādīja, ka plaša mēroga akcijas nav skārušas tikai trīs Ukrainas apgabalus, un tas vērš optimismu, ka vara var kļūt pielaidīgāka uz sarunām.
Notika arī Ukrainas oligarhu tikšanās aiz slēgtajām durvīm, un arī šie valsts turīgākie cilvēki nav ieinteresēti asinsizliešanā un vardarbības turpināšanā. Arī Aizsardzības ministrijas paziņojums, ka armija paliks malā, vieš cerību, ka pret demonstrantiem nepielietos spēku, norādīja Klimovičs.
Ukrainā protesti pret valdību pakāpeniski izplešas arī valsts austrumu reģionos, kas tradicionāli uzskatīti par prezidentu Viktoru Janukoviču atbalstošiem. Vairākos apgabalos izcēlušās vardarbības sadursmes ar miliciju.
Dņepropetrovskā valsts austrumos, kur dzimusi pašlaik ieslodzītā bijusī premjere Jūlija Timošenko, pret valdību noskaņots pūlis centās ieņemt reģionālās valdības ēku, iesaistoties sadursmēs gan ar miliciju, gan civilā apģērbā tērptiem valdības atbalstītājiem, kurus aktīvisti sauc par uzpirktiem.
Protestētāju pūļi redzami arī pilsētās, kuras tradicionāli uzskatītas par prezidenta Janukoviča Reģionu partijas atbalsta punktiem, tostarp otrajā lielākajā Ukrainas pilsētā Harkovā, kā arī Odesā valsts dienvidos. Tur gan tika organizētas arī valdību atbalstošas demonstrācijas.
Tikmēr Luganskā neapmierinātajiem iedzīvotājiem -20 sals nebija šķērslis, lai pulcētos pilsētas centrā. Noskaņojums tur bija ļoti kareivīgs. „Janukoviča režīms sāk brukt! Urrā! Mēs šo revolūcijas simbolu nododam pilsētas administrācijai. Ja būs nepieciešams, tādām pašām riepām mēs to nokrausim pilnībā, lai tā deg zilās liesmās ar šādiem vadītājiem!” bija izkliegts sapulcē.
Ukrainas reģionos, kur jau tagad valda opozīcijas spēki, it īpaši Rietumukrainā, tiek pieņemti oficiāli dokumenti, protestu atbalstam. Citviet protestētāji piespieduši atkāpties reģionālos gubernatorus, nesaskaroties ar milicijas pretestību.
Situācijas stabilizācijas centieni sarunās starp valdību un opozīciju pagaidām nav bijuši sekmīgi. Prezidents Janukovičs piedāvājis atbrīvot protestu laikā ieslodzītos, mainīt nesen pieņemtos demonstrācijas ierobežojošos likumus un atjaunot Ukrainas konstitūciju, kāda tā bija līdz 2010.gadam, proti, atkal izveidot parlamentāri prezidentālu republiku. Opozīcijas līderi gan norādījuši, ka joprojām pieprasa šogad sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas.
