Viena no Katalonijas neatkarības kustības aktīvistēm, amerikāniete Sandra Burela vēlēšanu naktī intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka neatkarības atbalstītāji neienīst Spānijas cilvēkus, bet viņiem riebjas spāņu politiķi.
Zālē, kur Katalonijas neatkarības piekritēji sagaidīja vēlēšanu rezultātus, tika sistas bungas un valdīja pacilāta gaisotne. Jau bija skaidrs, ka partijas, kas iestājas par atdalīšanos no Spānijas, atkal ir ieguvušas vairākumu vietējā parlamentā. Sandra Burela aiz bāra letes klātesošajiem piedāvāja nosvinēt šo mirkli ar dzirkstošā vīna glāzi.
“Tāpat kā vairumam cilvēku, arī man viss sākās 2010. gadā, kad viņi izmeta mūsu autonomijas statūtus. Kad es ieraudzīju, kā viņi izturas pret notiekošo, es pamazām sāku lasīt un iegūt vairāk informācijas. Pirms tam es biju vairāk federāliste, sociāliste. Bet, kad es visu sapratu, es kļuvu par kaismīgu neatkarības piekritēju,” stāstīja Sandra.
Viņa nebūt nav vienīgā ārzemju izcelsmes Katalonijas neatkarības aktīviste. Tādi ir vairāki.
Turklāt šī sieviete ir nodzīvojusi Katalonijā sava mūža lielāko daļu. Viņa ir mārketinga speciāliste, māca angļu valodu un vada ekskursijas pa Barselonu. Un kopš 2012. gada savā brīvajā laikā Burela ir kļuvusi arī par Katalonijas Nacionālās asamblejas aktīvisti. Šī sabiedriskā organizācija rīko dažādas neatkarības atbalsta demonstrācijas un protestus.
Tādēļ tās līderis Žordi Sančess bija viens no pirmajiem, ko Spānijas varasiestādes arestēja oktobra beigās, apsūdzot viņu vardarbības kurināšanā. Katalonijas Nacionālā asambleja organizēja arī vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas pasākumu, kurā mēs satikāmies.
“Viens no Asamblejas mērķiem ir apvienot cilvēkus. Jebkurš, kurš šeit dzīvo, strādā un jūtas kā katalonietis, ir katalonietis. Mēs esam ļoti iekļaujoši, tāpat kā Katalonijas vēsture,” uzsvēra Burela.
Tā kā Burelai nav Spānijas pilsonības, viņa nevar piedalīties Katalonijas parlamenta vēlēšanās. Tomēr viņa kaismīgi tic tam, ka trīs neatkarību atbalstošās partijas patiešām var uzbūvēt nākotnes republiku.
Un tad aktīviste uzreiz steidza piebilst, ka, ja viņiem izdosies uzvarēt, tad jaunās republikas celšanai būs nepieciešami arī visi tie, kuri šobrīd atbalsta citas partijas.
Zināms ideālisms, kas izskan viņas vārdos, ir raksturīgs arī citiem neatkarības atbalstītājiem. Daudzi no viņiem runā par sapni radīt jaunu, taisnīgāku un labāku valsti.
Spānijas vienotības piekritēji bieži mēdz dēvēt Katalonijas neatkarības atbalstītājus par nacionālistiem, kuri nostāda sevi pāri citu Spānijas reģionu iedzīvotājiem. Bieži tiek piesaukta atlaistā Katalonijas parlamenta spīkeres Karmes Forkadejas frāze, ka īstie katalonieši ir tikai tie, kuri balso par neatkarību. Tomēr Burela uzskata, ka šie vārdi noteikti esot izrauti no konteksta.
“Viena no lietām, kas mūs patiešām aizskar, ir, kad viņi apgalvo, ka mēs ienīstam Spāniju. Viņu izplatītā propaganda mēģina iestāstīt, ka mēs ienīstam spāņus. Un tas ir tik sāpīgi! Kā gan mēs varam ienīst spāņus, ja tie ir mūsu vecvecāki, mūsu tantes un onkuļi, sievas brāļi un vīra māsas? Katalonijā nav nevienas ģimenes, kurā nebūtu kāds, kas nāk no citiem Spānijas reģioniem. Mēs nevaram ienīst Spāniju, neienīstot sevi,” skaidroja Burela.
Tajā pašā laikā aktīviste uzsver, ka Spānijas cilvēki nav gluži tas pats, kas Spānijas valdība vai valsts.
“Jā, mums ir patiesi pieriebusies valsts, politiķi, Tautas partija! Viņi mums patiešām riebjas. Bet ne jau cilvēki,” skaidroja Sandra Burela.
Sieviete atzīst, ka tagad, pēc uzvaras nodrošināšanas ārkārtas parlamenta vēlēšanās, viņa cer uz to, ka politiķi pārņems cīņu savās rokās, lai aktīvisti varētu nedaudz atvilkt elpu.
