Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Katalonijas neatkarības atbalstītāju skaits ir sācis sarukt. Turklāt eksperti brīdina, ka referendums var saskarties arī ar tīri praktiskiem izaicinājumiem.
Jau gadiem ilgi Katalonijas reģions ir centies panākt lielāku autonomiju no Spānijas. Līdz šim neveiksmīgi ir bijuši centieni saņemt oficiālu centrālās Madrides atļauju sarīkot referendumu par provinces neatkarību, līdzīgu tam, kādu 2014.gadā noorganizēja Skotija.
Tā vietā 2014.gadā notika politiski nesaistošs pilsoniskais balsojums, kurā vairāk nekā 80% no balsotājiem izvēlējās neatkarību, taču balsojumā piedalījās vien nedaudz vairāk kā trešā daļa no balsstiesīgajiem vēlētājiem.
Šis balsojums tika sarīkots par spīti Spānijas konstitucionālās tiesas aizliegumam to rīkot. Par Konstitucionālās tiesas rīkojuma pārkāpšanu no amata bija spiests šķirties tā brīža Katalonijas līderis Arturs Mass, kuram uz diviem gadiem tika aizliegts ieņemt oficiālus amatus.
Masa pēctecis Katalonijas valdības vadītāja amatā Karls Pudžemons piektdien paziņojis, ka par spīti Madrides iebildumiem viņš izsludina jaunu neatkarības referendumu, kas notiks 1.oktobrī.
Atšķirībā no 2014.gada, šoreiz balsojumu oficiāli izsludinājusi likumīgi ievēlēta valdība. Iedzīvotājiem tiks uzdots jautājums, vai viņi vēlas, lai Katalonija kļūtu par neatkarīgu republiku.
Ja tiks saņemts iedzīvotāju atbalsts, nekavējoties tiks uzsāktas sarunas par atdalīšanos no Spānijas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka kopš ekonomiskās izaugsmes atgriešanās Spānijā Katalonijas neatkarības atbalstītāju skaits ir sācis samazināties. Jaunākie dati rāda, ka
atdalīšanos no Spānijas pašlaik atbalsta aptuveni 44% Katalonijas iedzīvotāju, kamēr vismaz 48% iestājas par turpmāku atrašanos Spānijas sastāvā.
Vienlaicīgi gan jānorāda, ka vairums provinces iedzīvotāju tomēr vēlas neatkarības referenduma sarīkošanu.
Spānijas centrālās valdības avoti norādījuši, ka pēc referenduma izsludināšanas, visticamāk, gaidāmi jauni tiesas procesi, kas var novest pie reģionālajām vēlēšanām Katalonijā.
Spānijas konstitūcija ļauj centrālajai Madridei tieši iejaukties Katalonijas reģionālās valdības darbībā, pieprasot atcelt plānoto balsojumu un ievērot likumu. Mediji jau norāda, ka referenduma rīkošana var saskarties ar tīri praktiskiem izaicinājumiem.
Aģentūra “France Press” ziņo, ka vēlēšanu sarīkošanai būs nepieciešams ierēdņu, policijas, vai, piemēram, skolu direktoru atbalsts. Tas nozīmētu, ka šie cilvēki var tikt nostādīti nepatīkamas izvēles priekšā – vai nu pakļauties vietējai varai un saņemt sodu par tās rīkojumu nepildīšanu, vai arī pakļauties Spānijas konstitūcijai un saņemt sodu par tās pārkāpšanu.
Tiek minēts arī daudz nepatīkamāks scenārijs, kad Konstitucionālā tiesa var apturēt Pudžemona pilnvaras par nepakļaušanos, uz laiku pārņemot kontroli pār katalāņu funkcijām, piemēram, policiju. Taču vienlaikus tiek norādīts, ka šāda scenārija novēršanai reģionā valdība ir izstrādājusi likumprojektu par Katalonijas aiziešanu no Spānijas tiesu sistēmas.
Šo projektu ir plānots iesniegt izskatīšanai parlamentā tuvāko nedēļu laikā, un sagaidāms, ka tas tiks apstiprināts, jo neatkarību atbalstošo likumdevēju parlamenta ir absolūts vairākums. Taču ļoti iespējams, ka arī šo iniciatīvu varētu apturēt konstitucionālā tiesa.
