Kopumā tajās piedalās 17 valstis, kas veido tā saukto Sīrijas Atbalsta grupu. Gaidāms, ka atkārtoti izskanēs aicinājums pārtraukt karadarbību, lai vardarbības skartajos reģionos varētu nogādāt humāno palīdzību civiliedzīvotājiem.
Valstu diplomāti arī runās par iespēju veidot politiskās pārejas valdību, kam vajadzētu bruģēt ceļu pilsoņu kara izbeigšanai, tomēr gaidāms, ka atšķirīgo pozīciju dēļ šīs sarunas būs ļoti sarežģītas.
Autoritārais Sīrijas prezidents Bašars al Asads joprojām nav gatavs kompromisam, kas paredzētu valsts vadītāja amata pamešanu, savukārt viņa pretinieki to izvirzījuši par galveno nosacījumu jebkādām sarunām.
Pasaules un reģionālās lielvaras otrdien, 17.maijā, sarunās Vīnē vienojās stiprināt Sīrijas pamieru, kas karājas mata galā. Tomēr datuma miera sarunu Ženēvā atsākšanai starp Sīrijas režīmu un opozīciju pagaidām nav.
Apvienoto Nāciju īpašais sūtnis Sīrijā Stafans de Mistura norādīja, ka tās nevar atsākties, kamēr nav „patiesa” pamiera. Savukārt Krievija paziņoja, ka atbalsta nevis Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, bet cīņu pret terorismu.
Otrdienas sarunās Vīnē nepiedalījās ne Sīrijas valdības, ne opozīcijas pārstāvji. Tomēr liela daļa no 21 valsts un organizācijas, kas ietilpst tā dēvētajā Sīrijas Atbalsta grupā, ir tieši vai netieši iesaistītas konfliktā. Starp tām ir ASV, Lielbritānija, Francija, Saūda Arābija un Turcija, kas atbalsta opozīcijas grupas, kā arī Krievija un Irāna, kas savukārt nostājušās Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pusē.
Pēc šīs dienas sanāksmes ASV Valsts sekretārs Kerijs paziņoja, ka pasaules un reģionālās lielvaras vienojušās ugunspārtraukšanas režīmu Sīrijā pārvērst patiesā pamierā.
Tajā pašā laikā nav panākta vienošanās par to, kad Ženēvā varētu atsākties miera sarunas. Aprīlī par sarunu pārtraukšanu paziņoja opozīcijas delegācija, protestējot pret vardarbības uzliesmojumu, it īpaši pie Sīrijas ziemeļu pilsētas Alepo režīma spēkiem cenšoties atgūt teritorijas no opozīcijas grupējumiem. Opozīcijas delegācija arī protestēja pret humānas palīdzības piegādes kavēšanu.
Apvienoto Nāciju īpašais sūtnis Sīrijā Stafans de Mistura paziņoja, ka viņš nevar aicināt Asada režīma un opozīcijas delegācijas atgriezties pie sarunu galda, kamēr Sīrijā nav „ticama” pamiera.
Vīnē tika apspriests arī Sīrijas Atbalsta grupas noteiktais termiņš pārejas valdības izveidi Sīrijā, kam pēc 18 mēnešiem sekotu vēlēšanas. Noteiktais termiņš bija 1.augusts, kas ir visai ambiciozs mērķis ņemot vērā līdzšinējo kara gaitu. Līdz tam laikam Sīrijas režīmam un opozīcijai vajadzētu vienoties par galvenajiem punktiem politiskās pārejas procesam. Tomēr šīs sarunas nekur tālu uz priekšu nav pavirzījušās, ņemot vērā abu pušu krasi atšķirīgos viedokļus par prezidenta Asada nākotni un lomu.
Tomēr ASV Valsts sekretārs Kerijs otrdien paziņoja, ka 1.augusts ir „mērķis”, nevis gala termiņš, tādā veidā mīkstinot pozīciju.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka Sīrijas Atbalsta grupa vienojusies stingrāk uzraudzīt, kā tiek ievērots ugunspārtraukšanas režīms, un brīdināja, ka pusēm, kas pārkāps pamieru, būs jārēķinās ar „sekām”.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava atbalsta nevis Sīrijas prezidentu Asadu, bet viņa armiju cīņā pret terorismu. Viņš pauda, ka Sīrijā nav efektīvāka spēka cīņai pret teroristu grupējumiem kā Sīrijas armija.
