ĪSUMĀ:
- Bruņotas cīņas Kalnu Karabahas reģionā notiek vairāk nekā nedēļu.
- Konflikts no frontes līnijas iestiepies dziļāk karojošo pušu teritorijās.
- Reģiona galvaspilsēta Stepanakerta piedzīvo regulārus uzbrukumus.
- Azerbaidžāna vaino armēņus Gendži pilsētas apšaudīšanā.
- To atzinis Kalnu Karabahas faktiskais līderis Araiks Arutjunjans.
- Bažas par masveidīgiem civiliedzīvotāju upuriem, ja konflikts turpināsies.
- Mēģinājumi karojošās puses nosēdināt pie sarunu galda nesekmīgi.
- NATO: situāciju Kalnu Karabahā nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem.
Kalnu Karabahas un Armēnijas amatpersonas pirmdien, 5. oktobrī, paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki ar artilēriju apšaudījuši reģiona galvaspilsētu Stepanakertu. Separātiskā reģiona valdība publicējusi video, kurā redzami uzbrukumos nopostīti dzīvojamie nami.
50 tūkstošu iedzīvotāju lielā Stepanakerta jau kopš aizvadītās piektdienas piedzīvo regulārus azerbaidžāņu artilērijas uzbrukumus.
Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka armēņu spēki otro dienu pēc kārtas ir apšaudījuši valsts otro lielāko pilsētu Gendži. Šāviņi esot raidīti no Berdas reģiona Armēnijas ziemeļaustrumos.
Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Zakirs Hasanovs sacījis, ka viņa valsts teritorijas apšaudīšana no Armēnijas ir atklāta provokācija ar mērķi izraisīt plašāku konfliktu.
Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva padomnieks Hikmets Hadžijevs sociālajā vietnē "Twitter" rakstīja, ka armēņu uzbrukumi apdzīvotajām vietām Azerbaidžānā esot "barbarisms un vandālisms", kā arī "vājuma un panikas pazīme".
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas publicētajos video redzami kadri, kur, pēc bruņoto spēku teiktā, tiek pacelti Azerbaidžānas karogi pār vairākiem iepriekš nekontrolētiem ciematiem. Ministrija apgalvo, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki atkarojuši vairākas apdzīvotas vietas un ieguvuši savā rīcībā pretinieka bruņutehniku.
Savukārt Armēnijas bruņotie spēki publicējuši video, kurā, pēc ministrijas sniegtās informācijas, redzama Azerbaidžānas spēku iznīcināšana vienā no konflikta skartās Kalnu Karabahas ielejām.
Tikmēr Azerbaidžānas autoritārais prezidents Ilhams Alijevs uzrunājis tautiešus ar kareivīgu runu par Azerbaidžānas militārajiem panākumiem
“Mēs viņus dzenam prom kā suņus. Azerbaidžānas karavīri viņus dzen prom kā suņus, un Azerbaidžānas karogs tiek pacelts okupētajās teritorijās. Azerbaidžānas karavīri stāv viņu ierakumos, un viņu posteņi ir mūsu rokās. Mēs braucam ar viņu tankiem. Lai Armēnijas vadītāji apdomājas, kamēr vēl var.
Armēnijas premjerministrs ir izvirzījis septiņus nosacījumus. Kas tu esi, ka vari izvirzīt mums nosacījumus? Parādi, kur tagad tie ir! Tu tagad krīt uz ceļiem, lūdzot pamieru!” uzrunā sacīja Alijevs.
Savukārt Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans uzsvēris, ka Azerbaidžāna ar Turcijas atbalstu cenšas izvērst genocīdu pret reģionā dzīvojošajiem armēņiem.
“Mūsu bruņotajiem spēkiem ir ziņas, ka konfliktā kopā ar Azerbaidžānas vienībām uzbrukumos piedalās Sīrijas algotņi un teroristi, kā arī Turcijas armijas speciālo uzdevumu vienības. Pēc mūsu informācijas aptuveni 150 augstu stāvoši Turcijas armijas virsnieki komandē dažādas Azerbaidžānas vienības un vada militārās operācijas. Viņi nenāk tikai Karabahas jautājuma dēļ. Viņi nenāk tikai, lai okupētu teritoriju, ciematus un pilsētas.
Viņu mērķis ir visi armēņi, Viņu mērķis ir turpināt savu genocīda politiku pret armēņiem,” paziņoja Armēnijas premjers.
Armēnijas Aizsardzības ministrija noliedza uzbrukumus Azerbaidžānas teritorijai, bet Kalnu Karabahas faktiskais līderis Araiks Arutjunjans atzina, ka viņa vadītie spēki ir apšaudījuši militāro bāzi Gendži. Viņš vēlāk esot licis pārtraukt uzbrukumus, lai novērstu civiliedzīvotāju bojāeju.
Kalnu Karabahas amatpersonas apstiprinājušas, ka kaujās bojā gājušo karavīru skaits pārsniedzis divsimt.
Azerbaidžāna statistiku par saviem kritušajiem karavīriem nepublicē, bet apgalvo, ka dzīvību zaudējuši vismaz 24 civiliedzīvotāji un vaino Armēniju par kasešbumbu izmantošanu apšaudēs.
Arvien biežāki abu pušu artilērijas un raķešu uzbrukumi apdzīvotajām vietām radījuši bažas par masveidīgiem civiliedzīvotāju upuriem gadījumā, ja konflikts turpinās eskalēties.
Kopš 27. septembra, kad atsākās intensīvas cīņas, Armēnija un Azerbaidžāna ir ziņojušas par gandrīz 250 nogalinātajiem, kuru vidū ir vismaz 60 civiliedzīvotāji. Taču patiesais bojāgājušo skaits varētu būt ievērojami lielāks.
Starptautiskās sabiedrības centieni panākt uguns pārtraukšanu reģionā un karojošo pušu sēšanos pie sarunu galda līdz šim bijuši nesekmīgi. Taču diplomātiskais spiediens nemazinās.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien viesojās Turcijā, kas ir Azerbaidžānas tuvākā sabiedrotā. Viņš mudināja Ankaru izmantot savu ietekmi, lai piespiestu Azerbaidžānu mazināt saspīlējumu reģionā.
"Ir ārkārtīgi svarīgi nodot ļoti skaidru ziņu visām konfliktā iesaistītajām pusēm – nekavējoties pārtrauciet cīņas.
Mums ir jāatbalsta visi centieni rast risinājumu miermīlīgā ceļā, jo situāciju Kalnu Karabahā nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem," sacīja NATO vadītājs.
Līdz šim NATO dalībvalsts Turcija ir atbalstījusi Azerbaidžānas pozīciju – turpināt militāro operāciju tik ilgi, kamēr Armēnija nebūs pilnībā izvedusi karaspēku no Kalnu Karabahas.
