Viņa skaidroja, ka tas, kas patlaban norisinās uz ES austrumu robežas, ir smagākā krīze reģionā kopš PSRS sabrukuma. Kalniete arī paskaidroja, ka tad, ja finansējumu robežas stiprināšanai piešķirs Polijai, to piešķirs arī Latvijai un Lietuvai.
Kalniete notiekošo uz Polijas–Baltkrievijas robežas sauca bīstamu, jo tas ik brīdi var pārtapt par provokāciju, kas var pārvērsties par bruņotu incidentu, kurš savukārt var novest pie militāra konflikta.
Eiroparlamentāriete atzina, ka ES amatpersonu retorika par austrumu robežas stiprināšanu un ES atbalstu tai ir mainījusies realitātes dēļ.
"Man nebija šaubu, ka ES pieņems lēmumu finansēt savu austrumu robežu, tā nav tikai Latvijas vai Polijas robeža, tā ir arī ES robeža," sacīja Kalniete.
Viņa arī norādīja, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pirms došanās uz Poliju meklēt risinājumu šai krīzei skaidri pateicis, ka robeža ir jānostiprina. Vienlaikus, apskatot ES finansēšanas noteikumus, nekur nav teikts, ka piešķirt līdzekļus robežas stiprināšanai nedrīkstētu, norādīja Kalniete, skaidrojot, ka morālā nostāja nefinansēt žogus, iespējams, radās, kad Eiropa bija sadalīta ar Berlīnes mūri, tomēr tagad ir citi laiki un cita pasaule; nav piepildījies sapnis, ka sevi varēs vairs nesargāt.
Vēlāk Kalniete jau diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka robežas stiprināšanas finansējuma piešķiršanā nav pretrunā ar noteikumiem, tomēr ir viens "bet", proti, ES naudu var piešķirt tad, ja valstī ir robežapsardzes aģentūras "Frontex" pārstāvju klātbūtne, taču Polija no tās ir atteikusies.
Kalniete pieļāva, ka Polija no "Frontex" atteicās, jo Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis šobrīd, kad līdz vēlēšanām ir palicis gads, kā vienu no kampaņas elementiem izmanto savu kā stiprā vadoņa tēlu, stāvēdams pie robežas un demonstrēdams, ka tiek galā.
EP deputāte pauda cerību, ka šis iemesls neaizkavēs finansējuma piešķiršanu Latvijai un Lietuvai.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja, ka NBS ir gatavi nekavējoties reaģēt, ja situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pasliktinātos.
Vienlaikus viņš norādīja, ka katru dienu Valsts robežsardzei atbalstu sniedz 100–150 zemessargu un karavīru.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
