Junkers arī oficiāli apstiprināja, ka EK patiešām rosina ES dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, pārsvarā no Sīrijas un Eritrejas. Tomēr viņš nenosauca, cik bēgļu katrai valstij būs jāuzņem. Junkers gan akcentēja, ka katrai dalībvalstij būs jāuzņem bēgļi.
“Mēs nākam klajā ar otru ārkārtas priekšlikumu, lai pārvietotu vēl 120 000 cilvēku [kopā 160 000]. Tas ir jādara obligātā kārtā! Un es patiesi ceru, ka šoreiz visi tam piekritīs. Nevis dzeja un retorika, bet gan rīcība ir tas, kas mums šodien ir vajadzīgs!” teica Junkers.
EK vadītājs, nenosaucot konkrētas valstis, uzsvēra, ka „dažas valstis neizrāda nekādu vēlmi dot savu pienesumu, lai bēgļu uzņemšana notiktu „sistēmiski korekti””. Tādējādi šis plāns attiecībā pret ES dalībvalstīm ir jāīsteno obligātā jeb piespiedu kārtā. Viņš kategoriski noraidīja daudzu ES dalībvalstu politiķu teikto, ka EK nav darījusi pietiekami bēgļu krīzes risināšanā.
Ir laiks paskatīties godīgi uz milzīgiem izaicinājumiem, ar kuriem šodien sastopas ES. Eiropa nav pārāk labā situācijā - viņš norādīja. Junkers atgādināja, ka ES jau šobrīd ir uzņēmusi gandrīz pusmiljonu bēgļu. „Šobrīd nav īstais laiks, lai baidītos – ir jāveic drosmīgas un koordinētas darbības,” viņš pauda.
„Vissvarīgākais ir cilvēka cieņa un humānais aspekts, Eiropai arī vēsturiskais taisnīgums. (..) Šis nav īstais laiks, lai baidītos. Šis ir cilvēka cieņas laiks,” teica Junkers. „Man ir viennozīmīgi skaidrs, ka tās ES dalībvalstis, kurās ierodas visvairāk bēgļu – Grieķija, Itālija, Ungārija – mēs tās nevaram atstāt vienas,” bilda Junkers.
Viņš arī mudināja ES dalībvalstis ātrāk un atsaucīgāk uzņemt bēgļus, dodot tiem iespējas strādāt laikā, kad tie gaida attiecīgās valsts iestāžu lēmumu par to, vai viņam būs tiesības palikt valstī uz ilgāku laiku.
Patlaban likumdošana cilvēkam, kurš nav saņēmis pastāvīgo uzturēšanās atļauju, nedod tiesības strādāt. „Es atbalstu, ka patvēruma meklētājiem ir jāļauj strādāt, lai viņi paši sev nodrošinātu iztiku. Viņiem jāļauj strādāt, kamēr viņu patvēruma meklētāju statuss vēl tiek izskatīts,” teica Junkers, uzsverot, ka tādām tiesībām būtu jābūt jau no pirmās ierašanās dienas attiecīgajā ES dalībvalstī.
Junkers arī mudināja pārvērtēt ES savu skatījumu uz migrāciju. „Migrācijai būtu jāpārvēršas no problēmas, ar kuru cīnāmies, par resursu, kuru mēs izmantojam. (..) Mums ir jāorganizē legāli ceļi, kā cilvēki var nokļūt Eiropā,” teica EK priekšsēdētājs, atgādinot, ka ES dzimstība ir nepietiekama un migrācija ir nepieciešama. Ar šādiem priekšlikumiem Junkers sola nākt klajā jau nākamgad. Ir sagaidāms, ka dalībvalstu vidū par šiem jautājumiem turpmākajā laikā vēl būs karstas diskusijas līdz izdosies pieņemt gala lēmumu.
Savā uzrunā Junkers vairākkārt atgādināja par vērtībām, kādas pastāv ES. Piemēram, gandrīz katra Eiropas tauta reiz ir bijusi bēgļu statusā. Piemēram, čehi un ungāri migrēja, kad tur valdīja komunisms 20.gadsimtā, savukārt pēc Otrā pasaules kara Eiropā bēgļu skaits sasniedza 60 miljonus. ASV dzīvo daudzi O’Nīli vai Makdonaldi – īru un skotu izcelsmes cilvēki, kuru senči savulaik pārcēlās uz dzīvi Ziemeļamerikā.
„Ir jāatceras, cik svarīgi ir garantēt cilvēkiem pamattiesības, un to nedrīkst aizmirst,” pauda Junkers.
Tāpat ES nedrīkst šķirot patvēruma meklētāju atkarībā no viņu reliģiskās vai etniskās piederības. Komisijas priekšsēdētājs netieši kritizēja vairāku valstu, tostarp Latvijas un Slovākijas, vēlmi uzņemt tikai kristiešu bēgļus. “Cilvēku straume, kas šodien nāk no Sīrijas, rīt var tik pat labi nākt no Ukrainas. Vai mēs šķirojam cilvēkus? Vai mēs tos izvēlamies pēc tā vai viņi ir ebreji, kristieši vai musulmaņi? Šajā kontinentā mums ir ļoti slikta pieredze ar cilvēku šķirošanu pēc šādiem principiem. Kad runa ir par bēgļiem un cilvēkiem, kam ir nepieciešama palīdzība, nevar būt ne runas par tautību, reliģiju vai filozofiskajiem uzskatiem," sacīja Junkers.
Fakts, ka cilvēki uz Tuvajiem Austrumiem raugās ar cerībām, ir lepnuma cēlonis. Viņš atgādināja, ka Eiropa ir miera un stabilitātes telpa. „Mums ir līdzekļu, lai palīdzētu tiem, kas bēg no kara,” teica Junkers. „Iedomājieties, ja pasaule ap jums ir sabrukusi un jūs esat ar bērniem rokās. (..) Mēs cīnāmies ar „Islāma valsti”, tad kāpēc mēs nevēlamies uzņemt bēgļus Eiropā!” viņš piebilda, norādot, ka bēgļu krīze nekur nepazudīs.
Junkers uzsvēra, ka ES ir svarīgs katrs izglābtais cilvēks un 122 000 cilvēku Vidusjūrā ir izglābti.
Viņš arī uzteica Turciju, Libānu, Jordāniju un Ēģipti, kas palīdzējušas Sīrijas bēgļiem. „Mums vajadzētu uzteikt viņu pūles,” teica Junkers.
Visbeidzot, Junkers atzina, ka būs drošu izcelsmes valstu saraksts, uz kurām ES būs tiesības sūtīt atpakaļ iebraucējus. Tas ļaušot koncentrēties uz cilvēkiem, kas nāk no Sīrijas un kuri patiešām saskaras ar problēmām. „Bet tas nenozīmē to, ka cilvēki no citām valstīm nedrīkst prasīt tiesības uz patvērumu,” norādīja Junkers.
Viņš arī brīdināja, ka Eiropai ir jābūt gatavai, ka pārskatāmā nākotnē varētu ierasties klimata pārmaiņu bēgļi.
Junkers arī netieši kritizēja vairāku valstu, tostarp Latvijas un Slovākijas, vēlmi izmitināt tikai kristiešus.
„Cilvēku straume, kas šodien nāk no Sīrijas, rīt var tik pat labi nākt no Ukrainas. Vai mēs šķirojam cilvēkus? Vai mēs tos izvēlamies pēc tā vai viņi ir ebreji, kristieši vai musulmaņi? Šajā kontinentā mums ir ļoti slikta pieredze ar cilvēku šķirošanu pēc šādiem principiem. Kad runa ir par bēgļiem un cilvēkiem, kam ir nepieciešama palīdzība, nevar būt ne runas par tautību, reliģiju vai filozofiskajiem uzskatiem.”
Tās valstis, kas strikti nevēlēsies uzņemt bēgļus, varētu uz gadu no tā izvairīties, samaksājot īpašu nodevu 0,002% apmērā no iekšlietu kopprodukta (IKP). Čehija, Ungārija, Slovākija un Polija ir tās, kas pašreiz visaktīvāk iebilst pret bēgļu kvotām. Arī Baltijas valstis uzstāj, ka visam jānotiek brīvprātīgi. Tomēr Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau ir paziņojusi, ka viņas valsts ir gatava uzņemt vairāk bēgļu.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt vēlāk kļuva zināms, ka Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar piedāvājumu sadalīt ES valstīm vēl 160 000 bēgļu. Attiecībā uz Latviju, cik daudz bēgļu mums būs jāizmitina, izskanējušas ļoti atšķirīgas versijas: sākot no pieciem simtiem līdz diviem tūkstošiem cilvēku.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
