Sadaļas Sadaļas

Jaunkaledonija referendumā noraida neatkarību no Francijas

Jaunkaledonijā, nelielajā Francijas aizjūras teritorijā Klusajā okeānā, svētdien, 4.novembrī, notika referendums par to, vai palikt Francijas sastāvā vai atgūt neatkarību, un no 81% balsstiesīgo, kas piedalījās, 56% balsoja par palikšanu Francijas sastāvā, kamēr 43% balsoja par izstāšanos. 

Pastāv bažas, ka referendums var atkal uzkurināt spriedzi starp iedzimtajiem kanakiem un eiropiešu ieceļotāju pēctečiem.

Jaunkaledonija referendumā noraida neatkarību no FrancijasIna Strazdiņa

Atdalīšanās iniciatori mudināja kanakus atbrīvoties no senās kolonijas, kas pamatiedzīvotājus ir atstājusi novārtā.Kanaki salās ir mazākumā – ap 40 procentiem, taču viņu balss ir pietiekami spēcīga.  

Nesen te viesojās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, viņš pēc referenduma rezultātu paziņošanas teica, ka ir lepns ar rezultātu.

Makrons sacīja, ka visiem kopā ir izdevies spert šo vēsturisko soli un ka referenduma iznākums liecina, ka vairākums jaunkaledoniešu ir izraudzījušies Franciju un tas liecina par uzticēšanos Francijas Republikai, tās nākotnei un vērtībām.

Jaunkaledonija pasaule ir pazīstama ar savām balto smilšu pludmalēm, kuras apskalo tirkīzzili ūdeņi, un tā glabā ceturtdaļu no zināmajām pasaules niķeļa iegulām, kas ir neaizstājama izejviela elektronikas rūpniecībā.

Makrons, būdams salā, atzina, ka Francija kopā ar Jaunkaledoniju ir daudz skaistāka.

Jaunkaledonija Francijas pārvaldē ir kopš 1853.gada. Tā atrodas uz austrumiem no Austrālijas un tajā dzīvo aptuveni 280 tūkstoši cilvēku, no kuriem trešā daļa ir salu iedzimtie – kanaki, kuri jau ilgstoši cīnās par neatkarību.

Cīņas bijušas arī vardarbīgas. Vēl astoņdesmitajos gados starp kanakiem un franču militārajiem spēkiem izcēlās sadursmes, kas prasīja upurus. Kanaku separātisti nogalināja četrus franču žandarmus un 23 saņēma gūstā, bet atbildes triecienā vismaz 19 kanaki gāja bojā.

1998.gadā tika noslēgts miera līgums. Tas paredzēja tiesības salai rīkot neatkarības referendumu. Palikšana Francijas sastāvā nodrošina bagātīgas subsīdijas, tomēr daudzi iedzimtie aizvien izjūt nepatiku pret Parīzi.

Bet pie balsošanas urnām svētdien devušies 170 000 cilvēku un galu galā 56 procenti ir nobalsojuši par palikšanu Francijas sastāvā.

Taču šīs joprojām nav beigas  neatkarības nodomiem, jo saskaņā ar likumu vēl līdz 2022.gadam salās drīkst notikt divi referendumi par neatkarību. Ja Jaunkaledonija būtu nobalsojusi par atšķelšanos, tad būtu jau trešā Francijai zaudētā aizjūras teritorija. Iepriekš neatkarību ir ieguvusi Džibutija – kādreizējā Francijas kolonija un viena no mazākajām Āfrikas valstīm un salu valsts Vanuatu Republika Klusajā okeānā.

Francija nav vienīgā ar aizjūras teritorijām. Pēc veco koloniju sabrukšanas tās vēl ir arī Lielbritānijai, Nīderlandei un Dānijai un arī Eiropas Savienība ar šīm zemēm uztur īpašas attiecības. Šīm teritorijām ir būtiska autonomija, taču tādos jautājumos kā ārlietas un aizsardzība tās pilnībā pakļaujas saviem Eiropas pārvaldītājiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt