Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, arvien vairāk valstu paziņo par soļiem, kas paredz Krievijas izolāciju no pārējās pasaules. Un cieš ne tikai tie, kuri ir pie varas vai ir pietuvināti Kremlim, bet arī pārējie valsts iedzīvotāji. Piemēram, pēdējās dienās vairākas valstis, arī Latvija, paziņojušas par vīzu izdošanas apturēšanu Krievijas pilsoņiem. Arvien samazinās iespējas izceļot, bet protestēt pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu iebrukt Ukrainā ir gandrīz neiespējami – opozīcijas struktūras iznīcinātas, neatkarīgie mediji ierobežoti, bet ielās izgājušos masveidā aiztur.
"Visa dzīve šobrīd sabrukusi"
Žurnālists no Novosibirskas, kurš dzīvo Maskavā, Oļegs Ciplakovs atzina: "Manā dzimtajā pilsētā Novosibirskā tagad norit demonstrācijas, ik dienu daļiņa cilvēku protestē. Viņu gan nav daudz, jo neviens to visu nekoordinē. Un tā pati problēma ir Maskavā. Kad viņi iziet ielās, tās ir stihiskas darbības, daudzi vienkārši nespēj nosēdēt mājās. Tā kā pēdējā gada laikā visa opozīcija ir sagrauta, nav konkrēta plāna. Drošības spēki nekavējoties pārtver jebkuru opozīcijas mēģinājumu, bloķē visus laukumus. Mums pat nav palikušas vietas, kur sapulcēties, jo viss bloķēts, drošības spēku ir ļoti daudz – divreiz vairāk nekā protestētāju."
Sarunā ar Latvijas Televīziju Krievijas pilsonis atzina, ka vēl pirms nedēļas viņš sevi būtu pieteicis kā jaunu filmu režisoru, kuram tuvākajā laikā jāpabeidz pirmā dokumentālā filma, bet nu pašreizējie, kā arī nākotnes plāni ir ļoti neskaidri.
"Man visa dzīve šobrīd ir sabrukusi.
Viss, pie kā gadiem strādāju, visas ambīcijas, plāni, sapņi – tas viss ir sabrucis.
No otras puses, man ir kauns sūdzēties, jo ik minūti saprotu, ka vismaz poliči man vēl nav sadevuši pa galvu protestos, nav arī jāslēpjas metro stacijā. Daudzi mani draugi ir aizbraukuši. Ļoti daudzi. Agrāk zināju par tādiem, bet tagad konkrēti manā draugu lokā ir vairāki. Neviens neatbalsta šo karu, pat mani radinieki, kas ir cita paaudze un, protams, vairāk skatās oficiālo televīziju, pat viņi," sacīja Ciplakovs.
Viņš arī pastāstīja: "Man pārbaudīja dokumentus, ielās aiztur cilvēkus, kuri vienkārši nes ziedus vai nēsā kādas atpazīšanās zīmes. Protestēt pilnā apmērā mūsdienu Krievijā nav iespējams, jo tevi aiztur un sašņorē, vēl pirms esi sācis reāli protestēt. Daudz, tiešām ļoti daudz cilvēku ir šokā, vēlas kaut ko darīt, bet vienkārši nav iespēju. Mūsdienu Krievijas Federācijā visi sapratuši, ka protesti nestrādā. Es par to ļoti bēdājos, pats esmu gatavs protestēt un to vēl joprojām arī daru, bet lielākā daļa to nedara un es viņus saprotu, viņi vienkārši baidās."
Žurnālists apgalvoja, ka lielākā daļa draugu tagad devušies uz Armēniju un Gruziju. Viņš uzsvēra, ka arī iepriekš daudzi pametuši Krieviju tieši politisku iemeslu dēļ, bet tagad situācija kļūst arvien bezcerīgāka.
Ciplakovs sarunā ar Latvijas Televīziju teica: "Mēs ar jums runājām aptuveni pirms gada, kad aizturēja Alekseju Navaļniju, un toreiz likās, ka tālāk [tā iet] nu vairs nevar. Tas ir biedējoši, jo tagad atkal ir sajūta, ka tiešām trakāk vairs nevar būt, un negribas pat domāt, kāda varētu būt šo pie varas esošo cilvēku fantāzija. Bet uzsvēršu, ka tieši pirms gada ar Navaļnija aizturēšanu kļuva skaidrs, ka mums vairs nekas neizdosies, protesti nedarbojas."
Lai arī nav skaidrs, cik tieši liela ir cilvēku pretestība Putina darbībām, neatkarīgā pētījumu centra "Levada" veiktā aptauja dažas dienas pirms iebrukuma liecina, ka tikai 14 procenti sabiedrības vainoja Ukrainu militārajā spriedzē starp abām valstīm.
"Daudzi krievi izjūt lielu kaunu"
Liela krievu diaspora ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur dzīvo virkne tādu, kas pametuši dzimteni politisku iemeslu dēļ. Viņu vidū ir Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis, opozicionārs Vladimirs Kara-Murza un daudzi citi.
Arī nodibinājuma "Brīvā Krievija" prezidente Natālija Arno.
Viņa norādīja: "Daudzi krievi ir vienkārši šokā, visa pasaule ir šokā, pasaule ir nikna, dusmīga, bet krievi, kas saprot, kas par lietu, protams, izjūt arī ļoti lielu kaunu. Mēģinām saprast, kā tagad ar šo dzīvot.
Šis kriminālais karš, ko aizsācis mūsu diktators, vienkārši atgriež Krieviju vēl lielākā pagātnē.
Jau iepriekš situācija nebija lieliska – reāla diktatūra ar represijām, slepkavībām."
Fondam līdz šim birojs bija arī Kijevā. Bet to komanda pēdējās dienās ir evakuējusi. Arno sacīja, ka kopš kara sākuma neviens no kolēģiem praktiski nav gulējis, jo nemitīgi tiek organizēta palīdzība Ukrainā palikušajiem.
"Vēl vairāki cilvēki palika Ukrainā, palīdz tur, kā vien var, arī aktīvistiem un žurnālistiem. Principā tiem, kas jau iepriekš bija bēguši no diktatūras – gan no Lukašenko, gan Putina, – un Ukrainā bija izveidojuši jaunu dzīvi, sākuši jaunus projektus, uzņēmumus, – viņiem atkal jāsavāc mantas un jābēg. Tas ir ļoti grūti, tā ir reāla humānā katastrofa. Šobrīd esam palīdzējuši aizbēgt vairāk nekā trim tūkstošiem cilvēku, bet vēl ļoti daudziem nepieciešama palīdzība," viņa teica.
Paralēli palīdzības organizēšanai Arno kopā ar citiem aktīvistiem komunicē ar ASV, kā arī citu rietumvalstu institūcijām, lai panāktu stingrāku reakciju uz Putina uzsākto karu, kā arī mudinātu valstis sniegt humanitāro palīdzību Ukrainai. Runājot par Krievijā palikušajiem radiniekiem un draugiem, Arno apgalvoja, ka Putins ar šo karu zaudē sabiedrības atbalstu un ka, viņasprāt, šādi Putina gājieni Krieviju arvien vairāk noslēdz no pasaules, un tā virzās Ziemeļkorejas virzienā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
