Pirmdien stājušās spēkā sankcijas Krievijas Centrālajai bankai, kas liedz tai izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa kursu. Tādējādi ļoti būtiski ierobežotas Centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau pagājušajā nedēļā bija zemākajā vēsturiskajā līmenī.
Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru pirmdienas rītā tirdzniecībā ārpus Krievijas nokrities par teju 30%. Rubļa kurss samazinājies līdz 90 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien. Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokrities no 93,5 rubļiem par eiro līdz 101,190 rubļiem.
Krievijas Centrālā banka, kas vēlā pēcpusdienā nākšot klajā ar paziņojumu, pacēlusi procentlikmi līdz 20%.
Savukārt pirmdien publicētais Eiropas Centrālās bankas paziņojums liecina, ka sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu.
Garas rindas pie bankomātiem Krievijā tika novērotas jau neilgi pēc Krievijas uzsāktā kara.
Var apstāties norēķinu sistēma ar kartēm vai vispār – pat, ja ir nauda, vairs nav iespējams nopirkt to, ko gribētos.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis Latvijas Televīzijai skaidroja: "Pilnīgi noteikti tā tiešā ietekme nozīmēs preču nepieejamību vai par ļoti augstām cenām. Īpaši importējamās preces. Un mēs zinām, ka Krievija nu praktiski patēriņa preces, plaša patēriņa preces neražo. Tām cena būs pieaugusi vairākkārtīgi. Un noteikti arī, ka uzkrājumi, visticamāk, ka ar laiku var tikt ierobežoti vai pazudīs, respektīvi, tie, kas būs valūtā, ļoti iespējams, ka pie viņiem tikt būs ļoti sarežģīti vai pat neiespējami."
Ekonomists Sergejs Gurijevs medijam "Meduza" paudis viedokli, ka sankcijas noteikti ietekmēs Krievijas ekonomiku, turklāt smagāk nekā 2014. gadā. Kā tieši Krievija mēģinās situāciju risināt un kā tieši sankcijas strādās, tas konkrēti gan vēl neesot skaidrs.
Haoss debesīs
Haoss izveidojies arī gaisa satiksmē. Tas tādēļ, ka Eiropas Savienība slēdz savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām. To izdarījušas arī Lielbritānija un Kanāda.
Šādu pretsoli spērusi arī Krievija, aizliedzot lidot savā gaisa telpā. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk Rietumu valstu aicina savus pilsoņus pamest Krieviju laikus, kamēr iespējams izceļot.
Ārzemēs tagad iesprūduši daudzi tūkstoši krievu, kam rodas grūtības nokļūt mājās. Sankciju dēļ Krievijas aviokompānijas jau bijušas spiestas atcelt desmitiem lidojumu, un aviokompānija "Aeroflot" arī atcēlusi reisus uz Eiropu.
Kā Krievijas ziņu aģentūrai "RIA Novosti" pastāstīja Krievijas Tūrisma nozares savienības viceprezidents Dmitrijs Gorins, atlikušie Krievijas tūristi Eiropā tiks nogādāti mājās caur Tuvajiem Austrumiem un Turciju – caur Stambulu, Dubaiju un Kairu.
Pirmdien aviokompānijas "Aeroflot" lidmašīna, kas lidoja no Maskavas uz Ņujorku, bija spiesta apgriezties Atlantijas okeāna vidū un atgriezties Šeremetjevas lidostā. Savukārt kāda cita "Aeroflot" lidmašīna, kas bijusi ceļā no Maskavas uz Maiami, pārlidojusi Kanādas gaisa telpu, pārkāpjot sankcijas.
Kanādas puse paziņojusi, ka pārkāpums tiks izvērtēts un tiks sperti soļi, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos.
Kā vēsta medijs Eho Moskvi, "Aeroflot" varētu būt vienīgā Krievijas aviokompānija, ko valsts varētu glābt. Jāpiebilst, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs neapmeklēs ANO Cilvēktiesību padomes sēdi Ženēvā, jo negrasās pildīt jauno sankciju prasības. Proti, Lavrovs vēlējās doties uz Ženēvu ar Krievijas valdības lidmašīnu, bet tas nav iespējams.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
