Uldis Ķezberis: Krievija jau ceturto mēnesi izvērš neizprovocētu karu Ukrainā. Kā Japāna vērtē Krievijas rīcību?

Jasuši Takase: Mēs to redzam kā skaidru un ļoti nopietnu starptautisko tiesību pārkāpumu, kas iedragā starptautiskās kārtības pamatus. Šis karš apdraud ne tikai Eiropas, bet visas pasaules un arī Āzijas reģiona drošību un stabilitāti. Japānas premjerministrs Fumio Kišida nesen sacīja, ka starptautiskā sabiedrība atrodas vēsturiskās krustcelēs. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tādas līdzīgi domājošas valstis kā Japāna un Latvija cieši sadarbotos. Mēs nedrīkstam pieļaut nekādas vienpusējas darbības, kas ar spēku mēģina mainīt "status quo" jebkurā vietā pasaulē. Lai aizsargātu un nostiprinātu noteikumos balstītu, brīvu un atvērtu starptautisko kārtību, Japāna rīkosies vienoti ar saviem starptautiskajiem partneriem, tostarp Latviju.

Mēs daudz esam dzirdējuši par rietumvalstu humāno un militāro palīdzību Ukrainai. Kādu palīdzību Japāna ir sniegusi Ukrainai?

Japāna ir kopā ar Ukrainu un ukraiņu tautu. Mēs uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina efektīvi palīdzēt Ukrainai.

Japāna līdz šim ir sniegusi Ukrainai ārkārtas humāno palīdzību 200 miljonu ASV dolāru apmērā, lai aizsargātu cilvēkus Ukrainā un kaimiņvalstīs. Mēs arī sniegsim 600 miljonu ASV dolāru vērtu finansiālo palīdzību Ukrainas ekonomikai. Bet mēs nesniedzam tikai finansiālu un ekonomisku palīdzību Ukrainai. Neraugoties uz to, ka Japāna atrodas tālu no Ukrainas, mēs uzņemam ukraiņu bēgļus. Mūsu ārlietu ministrs pēc pagājušajā mēnesī notikušās vizītes Polijā sev līdzi uz Japānu aizveda 20 ukraiņu bēgļus. Arī mūsu vēstniecība ir izsniegusi vīzas vairākiem ukraiņiem, kuri vēlējās doties uz Japānu.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir lūgusi Japānas palīdzību Ukrainas ostas Odesas atbloķēšanai. Kā Japāna varētu iesaistīties šī jautājuma risināšanā?

Mēs zinām, ka Apvienoto Nāciju Organizācija un arī citas valstis strādā pie šī jautājuma, lai mazinātu pārtikas krīzi attīstības valstīs. Japāna pilnībā sadarbosies ar šīm valstīm, lai mazinātu šo iespējamo pārtikas krīzi pasaulē.

Kāpēc Japānai kā G7 grupas dalībvalstij ir svarīgi atbalstīt sankcijas pret Krieviju?

Kā jau es minēju, tad Japāna šo Krievijas agresiju pret Ukrainu uzskata par starptautiskās kopienas pamatu graušanu, tāpēc ir nepieciešams aizsargāt šo noteikumos balstīto brīvo un atvērto pasaules kārtību. Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar G7 valstīm un citiem starptautiskajiem partneriem, lai ieviestu spēcīgas sankcijas pret Krieviju. Mēs arī pieprasām Krievijai izbeigt agresiju un nekavējoties izvest savus karavīrus no Ukrainas. Krievijai ir jāievēro starptautiskie noteikumi.

Kāds ir Japānas viedoklis par Ķīnas atbalstu Krievijai – vai tas ir likumsakarīgs un vai tas apdraud Japānu?

Kā jūs jau minējāt, tad Krievijai un Ķīnai ir ciešas attiecības. Piemēram, Krievija un Ķīna veic kopīgas militārās mācības, kas mūs dara piesardzīgus. Mēs esam norādījuši Ķīnai, ka tai ir jārīkojas atbildīgāk starptautiskajā arēnā. Ja runājam par Āzijas un Klusā okeāna reģionu, tad diemžēl šeit drošības vide kļūst arvien izaicinošāka. Reģionā ir dažas valstis, kuras ļoti strauji attīsta savas militārās spējas un dara to ne pārāk caurskatāmā veidā.

Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā var novērot vienpusējas un provokatīvas darbības, kas pārkāpj starptautiskos noteikumus. Šīs darbības ir ļoti, ļoti satraucošas.

Eiropa pašlaik strādā pie tā, lai samazinātu savu atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Japāna jau ir novirzījusi daļu savas sašķidrinātās gāzes Eiropai. Vai novirzīs vēl?

Ziniet, Japāna ir maza sala. Runājot par enerģiju, mēs esam atkarīgi no tās importa. Mēs esam nolēmuši mainīt savu politiku un pašlaik īstenojam ļoti spēcīgas sankcijas pret Krieviju, tostarp stingru eksporta un importa kontroli. Tas nozīmē arī pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes un akmeņogļu importa.

Kā vēl Japāna varētu palīdzēt Eiropai stiprināt enerģētisko neatkarību?

Nākamnedēļ Rīgā notiks Trīs jūru iniciatīvas samits. Mēs zinām, ka iniciatīvas dalībvalstis mēģina attīstīt enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru šajā reģionā. Arī Japāna ir iesaistīta šajā iniciatīvā. Mūsu valdība ir aicinājusi Japānas privātā sektora uzņēmumus iesaistīties iniciatīvas projektu īstenošanā. Enerģētikas un digitālajā sektorā Japānas uzņēmumiem ir plašas zināšanas un pieredze, tāpēc mēs varētu dot savu ieguldījumu.

Visbeidzot, kā jūs vērtējat Japānas un Latvijas divpusējās attiecības?

Es šeit ierados pagājušā gada decembrī. Šajā laikā esmu runājis ar daudziem latviešiem, un vairākums no viņiem man ir teikuši: "Ziniet, Japāna ir ļoti tāla valsts, bet tā ir ļoti svarīgs un līdzīgi domājošs partneris." Es to ļoti novērtēju. Japānai un Latvijai ir kopīgas pamatvērtības, piemēram, brīvība, likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām. Es domāju, ka mums ir jāpastiprina sadarbība starp abām valstīm. Lai gan daudzi latvieši domā, ka Japāna atrodas ļoti tālu, liela daļa japāņu par Rīgu domā kā par mūsu valstij vistuvāko galvaspilsētu Eiropā. Tāpēc es vēlētos, lai Latvijas iedzīvotāji justos mazliet tuvāki Japānai.