Netanjahu paziņoja, ka pats ieņems aizsardzības ministra posteni, tomēr pieļāva politiskās nestabilitātes iespēju nākotnē. Tiekot īstenota kampaņa, kas vēl nav beigusies. Viņš pauda, ka šajā sarežģītajā laikā būtu bezatbildīgi gāzt valdību.
Līdz ar partijas “Ebreju māja” lēmumu valdošajai koalīcijai arī turpmāk būs vienas balss vairākums parlamentā, un maz ticams, ka opozīcijai izdosies panākt ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
Mediji arī atgādina, ka politisko krīzi Izraēlā radīja iepriekšējā aizsardzības ministra Avigdora Lībermana atkāpšanās pēc pamiera noslēgšanas ar Gazas joslā bāzētā radikālās palestīniešu “Hamas” kustības kaujiniekiem. Valdību pameta arī amatpersonas pārstāvētā partija, un pastāvēja liela ārkārtas vēlēšanu iespēja.
KONTEKSTS:
Kopš 2000. gada notikuši jau trīs kari starp Izraēlu un Gazas joslas palestīniešiem, un patlaban pastāv reāla ceturtā militārā konflikta iespēja.
Kopš 2006. gada, kad palestīniešu vēlēšanās uzvarēja un varu pār Gazas joslu pārņēma radikālā “Hamas” organizācija, kas neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu, attiecības ar Izraēlu ir ļoti saasinātas. Lai izvairītos no militāristu uzbrukumiem, Izraēla kopā ar Ēģipti īsteno Gazas blokādi. Izraēla un "Hamas" kaujinieki piedzīvojuši karu jau trīs reizes, un raķešu apšaudes notiek diezgan regulāri.
