Tūlīt pēc nākšanas pie varas pagājušā gada maijā labēji centriskā Progresīvā un Neatkarības partijas iesaldēja sarunas par Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad parlamentā tiek izskatīts jautājums par to, vai šīs sarunas nevajadzētu pilnībā pārtraukt, nerīkojot iepriekš solīto referendumu šajā jautājumā. Šādu iniciatīvu ir atbalstījis parlamenta deputātu vairākums.
Savukārt Islandes premjerministrs Sigmundurs Davids Gunnlaugsons paziņojis, ka pašlaik ir izveidojusies neiespējama un nedabiska situācija, jo tiek prasīts, lai valdība, kas ir pret pievienošanos Eiropas Savienībai, vienlaicīgi turpinātu sarunas un tomēr mēģinātu pievienoties 28 valstu blokam.
Šāds lēmums jau izpelnījies asu sabiedrības nosodījumu, un otrdien pie Islandes parlamenta Altinga ēkas bija sapulcējušies trīs līdz četri tūkstoši neapmierinātu iedzīvotāju. Šis skaitlis var likties salīdzinoši mazs, taču tas ir aptuveni viens procents no visiem Islandes iedzīvotājiem. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse no islandiešiem vēlas turpināt sarunas ar Eiropas Savienību.
Viena no protestētājām intervijā televīzijas kanālam „Euronews” pastāstījusi, ka iestāšanās sarunas būtu jāturpina un jācenšas panākt valstij izdevīgākā vienošanās ar Eiropu. Savukārt kāda pensionāre aģentūrai „Reuters” norādījusi, ka, atsakoties no iestāšanās sarunām, Islande nonāks Eiropas dziļā nomalē.
2013.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā tagad pie varas esošā Neatkarības partija vēlētājiem solīja referendumu un tiesības pieņemt galīgo lēmumu par sadarbību ar Eiropas Savienību. Politikas analītiķi uzskata, ka šis ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem, kas noveda pie partijas uzvaras, taču tagad netiek pildīti ne priekšvēlēšanu solījumi, ne īstenota valdošās koalīcijas politika.
Politikas zinātņu profesors Gunnars Helgi Kristinssons Islandes Nacionālajai raidsabiedrībai RUV norādījis, ka viņš par valdības pieņemto lēmumu un steigu, kādā tas ir darīts, ir pārsteigts.
„Patiesībā Islande varēja ļaut, lai iestāšanās jautājums turpina vārīties gadiem ilgi, paralēli veicot pētījumus. Sarunu pilnīga pārtraukšana var radīt nopietnas problēmas mūsu attiecībās ar Eiropas Savienību. Mans secinājums ir tāds, ka pašlaik tiek mainītas frontes līnijas debatēs par Eiropas Savienību. Tā vietā, lai runātu par sarunu turpināšanu vai pārtraukšanu, tagad tiek diskutēts par vai pret dalību Eiropas Savienībā,” paudis Kristinssons.
Viņš uzskata, ka pašreizējās neskaidrībās vislielākā loma ir nevis Progresīvajai, bet tieši Neatkarības partijai. Pēc viņa vārdiem, ilgākā termiņā radīsies jautājumi par to, cik veiksmīgi pašreizējais partijas vadītājs Bjarni Benediktssons spēs vadīt nākamās vēlēšanu kampaņas.
Aptuveni 25 tūkstoši cilvēku ir parakstījuši petīciju, pieprasot turpināt sarunas ar Eiropas Savienību un atcelt parlamenta ierosinājumus. Tiesa, nav īsti nozīmes tam, cik daudz cilvēku šo petīciju ir parakstījuši, jo galīgo lēmumu pieņem valdība, kuru šo pilsonisko iniciatīvu var ignorēt.
