Īrija gatavojas ieviest likumu, kas liktu uzņēmējiem atklāt algas pēc dzimuma

Dzimumu līdztiesības jautājumi aktīvi nodarbina ne tikai topošo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, kura mēģina panākt līdzvērtīgu vīriešu un sieviešu komisāru skaitu savā komisijā. Šī problemātika pašlaik ir aktuāla arī Īrijā. Tur drīzumā sāks darboties jauns likums, kas pakāpeniski liks uzņēmumiem publiski ziņot par atšķirībām darba samaksā, ko tajos saņem vīrieši un sievietes.

Īrija gatavojas ieviest likumu, kas liktu uzņēmējiem atklāt algas pēc dzimumaArtjoms Konohovs

    Īrijā jau drīzumā sāks darboties jaunais likums, kas liks uzņēmumiem apkopot informāciju par to, kādu atalgojumu dažādās amatu kategorijās saņem vīrieši un sievietes. Sākumā ziņot nāksies lieliem uzņēmumiem, tad vidējiem un vēlāk arī visām pārējām kompānijām. Informācija būs publiska.  

    Mērķis ir skaidrs – ar atklātību panākt, ka atšķirības starp darba samaksu, ko saņem vīrieši un sievietes, sāktu mazināties.

    Īrijas Biznesa un darba devēju konfederācijas eksperte Kara Makganna (Kara McGann) atzīst, ka uzņēmumiem ir svarīga laba reputācija un tēls. Tādēļ dati par attieksmi pret abu dzimumu darbiniekiem var kļūt par spēcīgu motivātoru.

    “Iegūt skaitli nav pašmērķis, bet tas var kalpot par sākumpunktu diskusijai par to, kādēļ veidojas šāda situācija. Tas ļaus gan esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem, gan vadībai, gan investoriem iegūt padziļinātu izpratni un, iespējams, izveidot rīcības plānu tam, lai šo situāciju mainītu. Un nākamreiz, kad būs jāsniedz dati, uzņēmums varēs saprast, vai kaut kas ir mainījies un vai šis plāns ir bijis efektīvs. Ir jāsaprot, kas traucē izveidot vidi ar līdzvērtīgām iespējām. Bet tam būs nepieciešama visas sabiedrības, ne tikai darba devēju rīcība,” stāsta Makganna.

    Viņa saka, ka plaisu starp atalgojumu, ko saņem vīrieši un sievietes, veido ārkārtīgi daudz faktoru. Te ir runa gan par izglītību, gan par laiku, kas tiek veltīts bērnu un slimu radinieki kopšanai. Turklāt privātajos uzņēmumos, kur katrs darbinieks par savu algu ar kompānijas vadību var vienoties atsevišķi, sievietes par līdzīgu pienākumu veikšanu mēdz pieprasīt un arī saņemt mazāku algu nekā vīrieši.

    Šādi noteikumi valda arī britu laikrakstā “The Guardian”. Tomēr prasība ziņot par atalgojuma atšķirībām, kas nesen stājās spēkā Lielbritānijā un kļuva par piemēru arī Īrijas normai, lika arī “The Guardian” vadībai atklāt patieso situāciju.

    “Šis jautājums “The Guardian” ir izraisījis ļoti daudz diskusiju. Mēs, kā šī laikraksta žurnālisti un darbinieki, esam jau sen prasījuši, lai darba samaksa būtu caurskatāma un lai tiktu veikts atalgojuma audits pēc dzimuma. Tas tika izdarīts, lai izpildītu likuma prasības, un līdz ar to tagad mums ir dati par mūsu situāciju. Diemžēl, nevienam nebija pārsteigums, ka arī pie mums pastāv plaisa starp samaksu, ko saņem vīrieši un sievietes. Tā nav pārāk liela, un citās mediju organizācijās situācija ir vēl neiepriecinošāka, bet tik un tā šī plaisa pastāv,” stāsta nozares redaktore Džeina Dadmana. 

    Pēc Dadmanas vārdiem, “The Guardian” vadība ir apņēmusies tuvāko gadu laikā izlīdzināt pašreizējo atalgojuma plaisu. Eiropas Savienības statistika liecina, ka vidēji Eiropā sievietes saņem par 16% zemāku algu nekā vīrieši. Un mūža nogalē tas noved pie 37% mazākas pensijas.

    Kā atzīst Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta pētniece Jolanta Reingarde, uzņēmumu ziņošana nav panaceja: “Var ieviest uzņēmumu ziņošanu. Bet jautājums ir, ko darīt ar šiem ziņojumiem? Ir nepieciešamas pietiekami lielas zināšanas - kaut vai, lai saprastu, kas slēpjas aiz šiem cipariem.”

    Reingarde uzskata, ka svarīgākais ir strādāt ar iemesliem, kādēļ sievietes retāk izvēlās studēt eksaktās zinātnes un kādēļ viņas ne tik bieži nonāk vadošajos amatos.

    “Joma, kur ir nepieciešamas patiesi nopietnas pārmaiņas, ir darba tirgus segregācija. Lai tajā kaut ko labotu, ir vienlaicīgi jādomā par pārmaiņām gan izglītības jomā, gan darba tirgū. Ir jādomā par to, kā pārskatīt izglītības programmas, lai bērni nesliektos izvēlēties tikai noteiktas profesijas. Ir jāpārskata arī tas, kā jauniešiem tiek sniegta palīdzība karjeras izvēlē,”norāda Reingarde. 

    Arī laikraksta “The Guardian” redaktore Dadmana saka, ka plašāka saruna Lielbritānijā vēl nav notikusi: “Diskusija par fundamentāliem šo atšķirību cēloņiem sabiedrībā līdz šim nav notikusi. Es nerunāju par to, ka par vienu un to pašu darbu ir jābūt vienai un tai pašai samaksai, bet gan par to, kādēļ tik daudz vīriešu nokļūst labi apmaksātos, augstos amatos, savukārt tik daudz sieviešu strādā nepilnu slodzi mazapmaksātās profesijās. Es gribētu, lai šāda diskusija sabiedrībā notiktu, bet pagaidām tās nav.”

    Tomēr uzņēmumu ziņošana par atalgojuma atšķirībām var būt labs pirmais solis, kas caur publisku kritiku liks kompānijām mainīt savu ierasto praksi. Kara Makganna saka, ka vairums Īrijas uzņēmēju ir spējuši pieņemt šo ieceri.

    “Bailes bija sākumā, kad šī ideja pirmo reizi izskanēja, jo uzņēmēji nesaprata, kas no viņiem tiks prasīts. Tagad darba devēji visnotaļ atbalsta šo ideju un saskata, kā tā iederas plašākā dažādības un iekļaušanas laukā. Uzņēmēji labi saprot, ka tas nāks par labu gan biznesam, gan cilvēkiem,” norāda Makganna.

    Statistika liecina, ka atalgojuma plaisa starp dzimumiem mazinās ļoti lēni. Daļa no atbildes ir saistīta arī ar sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem par to, kas ir sieviešu un kas ir vīriešu darbs.
     

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti