Rouhani otru termiņu Irānas prezidenta amatā izcīnīja balsojumā, ko iezīmēja augsta vēlētāju aktivitāte – tā bija aptuveni 70%. Augstās aktivitātes dēļ balsošanas iecirkņu darbalaiks piektdien tika pagarināts par piecām stundām – līdz pusnaktij.
No vairāk nekā 40 miljoniem nodoto balsu Rouahni ieguva 57%. To sestdien, 20.maijā, apstiprināja Irānas iekšlietu ministrs Abdolreza Rahmani Fazli.
Līdzšinējā uz reformām noskaņotā prezidenta galvenais sāncensis šajā vēlēšanās bija stingri konservatīvi noskaņotais garīdznieks, bijušais prokurors Ebrahims Raisi. Par viņu prezidenta amatā nodoti 38% balsu.
68 gadus vecais, mēreni noskaņotais Rouhani šīs vēlēšanas bija nodēvējis par izvēli starp lielākām pilsoniskajām brīvībām un "ekstrēmismu".
Priekšvēlēšanu laikā prezidents Rouhani solīja palielināt iedzīvotāju individuālās un politiskās brīvības, kā arī ierobežot Irānas revolucionārās gvardes totalitāro varu un faktisko visatļautību.
Tomēr prezidenta pilnvaras teokrātiskajā valstī ir ierobežotas un augstākā politiskā vara pieder valsts garīgajam līderim – ajatollam Ali Hamenei, bez kura ziņas nekādas tālejošas reformas nevar notikt.
56 gadus Raisi sevi pozicionēja kā nabadzīgo aizstāvi un aicināja ieņemt stingrāku pozīciju attiecībās ar rietumvalstīm. Viņš arī rēķinājās ar to balsīm, kuriem ir bažas, ka ir apdraudētas Irānas 1979.gada islāma revolūcijas vērtības.
Kaut zaudējis vēlēšanās, Raisi joprojām bauda ietekmīgās konservatīvās garīdzniecības un drošības struktūru atbalstu.
Ir spekulācijas, ka Raisi kādu dienu varētu kļūt par Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hamenei pēcteci, kura rokās ir patiesie varas groži.
Katrā ziņā Rouhani pārliecinošā uzvara vēlēšanās, kurās bija augsta aktivitāte, liecina, ka vairums irāņu vēlas turpināt reformu un modernizācijas kursu, vērtē analītiķi.
Rouhani sestdien solīja turēt savus solījumus, un pārliecinoša uzvara viņam dod mandātu turpināt reformu centienus un mēģinājumus atdzīvināt Irānas ekonomiku.
Rouhani pirmā prezidentūras termiņa galvenais panākums bija kodolvienošanās panākšana ar pasaules lielvarām. Tā nodrošināja pret Irānu noteikto sankciju mīkstināšanu apmaiņā pret Teherānas kodolprogrammas iegrožošanu.
Tiesa, jaunais ASV prezidents Donalds Tramps kodolvienošanos draudējis atcelt, bet pagaidām Baltais Nams to nav izdarījis. Tramps šobrīd atrodas vizītē Saūda Arābijā, kas atrodas otrpus Persijas līcim no Irānas un ir tās sīva reģionālā sāncense.
Rouhani ar pārvēlēšanu uz vēl četriem gadiem prezidenta amatā jau apsveikusi Eiropas Savienība, kas bija vidutāja Irānas kodolsarunās.
Kopienas augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni solīja, ka Eiropas Savienība turpinās strādāt, lai īstenotu dzīvē pirms diviem gadiem noslēgto kodolvienošanos.
Rouhani sestdien apsveica arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, aicinot tālāk stiprināt abu valstu attiecības. Putins arī pauda pārliecību, ka abas valstis turpinās strādāt, lai "saglabātu stabilitāti un drošību Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā".
Krievija un Irāna abas ir galvenās Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma sabiedrotās. Krievija Asadu atbalstījusi ar gaisa uzlidojumiem, bet Irāna ar militārajiem padomniekiem un kaujiniekiem.
Rouhani ar uzvaru sestdien apsveica arī Sīrijas prezidents Asads, uzsverot nepieciešamību turpināt Damaskas un Teherānas sadarbību, lai "stiprinātu drošību un stabilitāti abās valstīs, reģionā un pasaulē".
