"Es apzinos, ka turpmākie gadi ir izšķirīgi mūs organizācijai, un es centīšos attaisnot gaidas. Dosimies kopā uz mūsu kopīgu mērķi – drošu pasauli," pēc ievēlēšanas teica Kims.
Parasti Interpola galvu ievēl uz četriem gadiem, taču Kims ievēlēts vien uz diviem – līdz iepriekšējā vadītāja amata termiņa beigām.
Iespējamā Maskavas kandidāta Aleksandra Prokopčuka kļūšana par Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas vadītāju radīja plašu rezonansi medijos un starptautiskajā sabiedrībā. Uz viņa reputāciju ēnu met saistība ar Sergeja Magņitska lietu un dažādu Kremļa kritiķu vajāšanu.
Pirms balsojuma Lietuva un Ukraina piedraudēja, ka izstāsies no Interpola, ja par tā prezidentu tiks ievēlēts Krievijas pārstāvis. Arī citas Eiropas valstis un ASV aizkulisēs izvērta nopietnu kampaņu pret Prokopčuku.
Krievija tiek regulāri vainota starptautisko aresta orderu ļaunprātīgā izmantošanā pret Kremļa politiskajiem oponentiem. Un Prokopčuks gadiem ir strādājis nodaļā, kas atbild par šādu tā dēvēto sarkano paziņojumu izsniegšanu, un ir burtiski pārpludinājis Interpolu ar pieprasījumiem arestēt dažādus cilvēkus.
Tomēr lielu daļu no tiem Interpols atteicās apstiprināt, jo uzskatīja, ka apsūdzības pret Kremļa kritiķiem ir politiski motivētas. Krievija arī publiski tika vainota ļaunprātīgā šādu aresta orderu izmantošanā.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir lieta pret Bilu Brauderu. Viņš ir viens no investīciju kompānijas “Hermitage Capital” vadītājiem, kur savulaik strādāja jurists un grāmatvedis Sergejs Magņitskis. Kā zināms, Magņitskis atklāja iespaidīgu shēmu, kā varai pietuvinātie nozaga no Krievijas budžeta ievērojamus līdzekļus. Tomēr tā vietā Magņitskis pats tika arestēts un nomira cietumā.
Vēlāk Maskava apsūdzēja un neklātienē notiesāja Magņitska priekšnieku Brauderu par finanšu mahinācijām. Un pirms dažām dienām, gandrīz desmit gadus pēc Magņitska nāves, Krievijas varasiestādes paziņoja, ka uzsāk jaunu izmeklēšanu pret Brauderu. Tagad Maskavai ir aizdomas, ka Brauders esot noindējis Magņitski, lai slēptu savu noziegumu pēdas. Krievija vēlas panākt Braudera izdošanu caur Interpolu.
Sarunā ar “New York Times” Brauders nodēvēja Prokopčuku par pelēku birokrātu, kurš saņem pavēles no Kremļa. Brauders uzskata Krievijas pārstāvi par visnepiemērotāko kandidatūru Interpola vadītāja amatam, kādu vien var iedomāties.
Latvijas Iekšlietu ministrija neatklāj, par kuru kandidātu balsoja mūsu valsts pārstāvis. Ministra pārstāve Daiga Holma vien norādīja, ka Latvija balsoja par to kandidātu, kura darbība atbilst Interpola vērtībām, darbības principiem un mūsu valsts stratēģiskajām interesēm. Holma arī apsveica Dienvidkorejas pārstāvi ar ievēlēšanu.
Interpola prezidentam ir visai ceremoniālas funkcijas, un viņam būtu grūti ietekmēt organizācijas ikdienas darbu.
KONTEKSTS:
Kims jau līdz šim pildīja Interpola vadītāja pienākumus, kopš Ķīnas pārstāvis Mens Hunvei septembra beigās pazuda. Izrādījās, ka Mens tiek turēts aizdomās kukuļņemšanā.
Mena gadījums ir līdzīgs citiem pēdējos gados Ķīnā piedzīvotiem, kad pēkšņi uz nedēļām vai pat mēnešiem pazūd augsta līmeņa amatpersonas, uzņēmēji un miljardieri, arī slavenības, bet vēlāk atkal parādās vai nu jau ieslodzījumā vai ar ievērojamām soda naudām tādās apsūdzībās kā izvairīšanās no nodokļiem.
Interpols ir starpvaldību organizācija, kuras ietvaros sadarbojas tiesībsargājošās iestādes un aģentūras no 192 valstīm, lai koordinētu cīņu pret starptautisko noziedzību.
