„Lielbritānijas valdības gatavība piedāvāt piecu gadu vīzas visiem afgāņiem, kas vismaz gadu ir strādājuši uz frontes līnijas, varētu būt piemērs Igaunijai, kuras karavīri kopā ar britiem dien Afganistānas dienvidos,” Ilvess sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.
Igaunijas prezidents norādīja, ka Lielbritānijas valdība savā lēmumā balstās uz tiem pašiem principiem, kurus Ilvess izklāstīja aprīļa sākumā, ka Igaunijai ir morāls pienākums palīdzēt tiem, kas palīdzējuši valsts karavīriem Afganistānā.
„Jautājums nav tikai par mūsu cēlsirdību. Mums ir jādomā arī par to, ka tulki ar savu darbu ir glābuši daudzu koalīcijas spēku karavīru dzīvības, jo, pateicoties viņu tulkojumiem, tika pieņemti pareizi lēmumu karadarbības zonās,” paskaidroja Ilvess.
„Atzīstot to, mums ir jādara vairāk nekā esam darījuši līdz šim. Sakot, ka savējos mēs nepametam, ir jāatceras, ka mūsējie ir arī tulki, kas darba laikā riskē ar dzīvību,” piebilda Igaunijas prezidents.
Ilvess sacīja, ka Igaunija atbalsta daudzas starptautiskās rezolūcijas par atbalstu vājākajiem un bezpalīdzīgajiem, bet kad ir jāsakaras ar konkrētu gadījumu - ar viena cilvēka problēmu - valsts strauji ieslīgst birokrātijas ēnā. „Es tādu attieksmi neatbalstu. Visupirms uzskatu, ka aizstāvēt vājākos ir morāls pienākums,” uzsvēra Ilvess.
Igaunijas prezidents uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst arī par cilvēcību un pašu igauņu pagātni. „Pajautāsim, kas notiktu, ja mūsu līdzpilsoņi, kas pēc Otrā pasaules kara bēga no „sarkanā terora”, tiktu izraidīti no valstīm ar aizbildinājumu, ka dzimtenē viņiem nekas nedraud? Mūsu pašu nesenā pagātne liek mums pašiem uzdot tādus jautājumus,” norādīja Igaunijas prezidents.
Igaunijas valdība maija sākumā noraidīja patvēruma piešķiršanas pieteikumu, ko bija iesniedzis afgāņu tulks, kas palīdzējis Igaunijas kontingenta karavīriem Afganistānā. Jaunais vīrietis Igaunijā zināms kā Omārs. Viņš paziņoja, ka saņēmis elektroniskā pasta vēstuli no Igaunijas pilnvarotā lietveža Afganistānā, kurā teikts, ka viņa pieteikums patvēruma saņemšanai ir noraidīts. Omārs strādāja kopā ar vairākām Igaunijas karavīru kājnieku vienībām. Tāpat kā citus tulkus, kas palīdzēja Igaunijas karavīriem, arī Omāru noalgoja Lielbritānija.
Avoti Lielbritānijas valdībā trešdien paziņoja, ka apmēram 600 afgāņu tulkiem, kas vismaz vienu gadu ir palīdzējuši britu karavīriem Afganistānas dienvidos, tiks piedāvāta iespēja saņemt piecu gadu vīzas. Tiem tulkiem, kas vēlas palikt Afganistānā, tiks sniegta palielināta finanšu palīdzība - viņiem tiks samaksāta piecu gadu alga, ja viņi māca vai paši studē, vai arī saņems pusotra gada darba samaksu, ja viņi nav pasniedzēji un paši nemācās.
Lēmumu Lielbritānijas valdība pieņēma laikā, kad trīs afgāņu tulki, kas Afganistānā strādāja britu bruņoto spēku labā, mēģina tiesas ceļā iegūt tiesības uz apmešanos Lielbritānijā. Tulku advokāti iesniedza Lielbritānijas Augstākajā tiesā prasību pārskatīt valdības lēmumu, kas paredz pret afgāņu tulkiem citādu attieksmi nekā pret tulkiem Irākā.
Irākiešu tulki, kas strādājuši britu bruņoto spēku labā, ir ieguvuši tiesības pēc kara apmesties Lielbritānijā.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons iepriekš bija paudis, ka afgāņu tulkiem Lielbritānijā palikt varētu ļaut vien ārkārtas gadījumos.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu ir norādījuši, ka Igaunija savu pozīciju par tulka Omāra iesniegumu patvēruma piešķiršanai mainīt negrasās.
Reinsalu ir paziņojis, ka Igaunija vēlētos piedalīties atbalsta programmā afgāņu tulkiem, kas palīdzējuši NATO spēkiem, ko pašlaik izstrādā Lielbritānija
