Viens no galvenajiem notikumiem Igaunijas prezidentūras laikā būs Austrumu partnerības samits, kas būs Eiropas Savienības tikšanās ar sešām tās dalībniecēm – Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Šoreiz tas notiks Briselē.
Kā norāda Igaunijas vēstniece Eiropas Savienībā Kaja Taela, šīs būs iespēja Eiropas Savienībai parādīt , ka tā nav tikai koncentrējusies uz sevi un iekšup vērsta.
„Kopā ar Eiropas Komisiju esam sastādījuši veselu sarakstu ar praktiskiem darbiem, kas attiektos uz katru valsti ļoti atšķirīgi un individuāli. Par katru valsti ir arī atsevišķi sasniegumu saraksti,” stāsta Taela.
“Vispārīgāk raugoties uz šo tikšanos, jāteic, ka patlaban ES nav tie vieglākie laiki. Mūs ir situsi krīze pēc krīzes, taču patlaban esam tādā brīdī, kad ekonomika atkal atkopjas, aug. Mēs gūstam arvien lielāku pašpārliecinātību un uzticību paši saviem spēkiem. Mēs tiecamies uz jauna veida savstarpējo vienotību laikā, kad notiek „Brexit” sarunas un viena no dalībvalstīm mūs pamet. Šis viss ES uzmanību ir koncentrējis pašai uz sevi, padarījis to uz iekšu vērstu.
Tāpēc tikšanās ar mūsu Austrumu partneriem Briselē patiesībā būs ļoti svarīga, ar nozīmīgu signālu viņiem, ka ES nedrīkst raudzīties tikai pati uz sevi un uz iekšu.
Mums ir jāsadarbojas ar mūsu kaimiņvalstīm, tas ir visu mūsu kopējās interesēs izcelt viņu pretošanos, drošības bažas, ekonomiku, demokrātiju,” norādīja Taela.
Viņa arī atgādināja, ka Igaunija par savu prioritāti ES prezidentūrā ir izvēlējusies digitālos jautājumus. Taela pauda, ka Igaunija savā prezidentūrā sāks daudzu problēmu un jautājumu risināšanu saistībā ar digitalizāciju. Šie procesi gan tiks pabeigti jau nākamajās prezidentūrās, un augļus plūks citi, taču Igaunijai nav žēl.
Taela akcentēja, ka digitālie jautājumi ir cieši saistīti ar citām lietām ES. Piemēram, ar ES brīvās tirdzniecības līgumiem ar dažādām pasaules valstīm, kas paredz arī pilsoņu un datu brīvu kustību.
Igaunija savu prezidentūru sāka 1.jūlijā, un tā noritēs līdz gada beigām.
