Igaunijas prezidente sniegusi interviju Latvijas Televīzijas raidījumam “Pasaules panorāma”, stāstot par vizīti Afganistānā un šīs valsts nākotni pēc NATO spēku izvešanas.
Uz jautājumu, kādēļ viņa nolēma apmeklēt Igaunijas karavīrus Afganistānā, Kaljulaida atbild, ka vizītei bija vairāki iemesli.
“Ir vairākas lietas – Igaunija kopā ar Norvēģiju ir atbildīga par Afganistānas jautājumiem ANO Drošības padomē, tāpēc nepieciešama informācijas iegūšana un sarunas ar līderiem. Savukārt, runājot par mūsu karavīriem – pēc teju 18 gadu ilgas misijas, kurā šajā laikā ir piedalījušies tūkstošiem Igaunijas karavīru, viņi ir pelnījuši, lai Igaunijas prezidente atbrauktu un personiski pateiktu paldies.”
Kopā iegājām, kopā iziesim
ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis, ka ASV savu karaspēku no Afganistānas izvedīs līdz 11. septembrim. Vairākas NATO valstis jau paziņojušas, ka sekos amerikāņu piemēram. Kaljulaida gan pagaidām atturas precizēt, kad varētu sākties Igaunijas karaspēka izvešana no Afganistānas.
“Es noteikti negribētu runāt par tehniskām lietām, bet, kā ir sacījis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, – mēs visi kopā iegājām, pielāgojāmies un tagad arī kopā iziesim. Sabiedroto spēku drošība ir prioritāte gan NATO, gan ASV. Pret uzbrukumiem būs stingra reakcija, bet mēs esam pārliecināti, ka iziešana notiks mierīgi un koordinēti starp visiem sabiedrotajiem spēkiem.”
Afganistānā daudzi ir nobažījušies par valsts nākotni, jo nemiernieku grupējums “Taliban” nav slēpis, ka pēc NATO spēku aiziešanas pastiprinās ofensīvu pret demokrātiski ievēlētās Afganistānas valdības spēkiem. Vai šis ir īstais laiks, lai NATO spēki pavisam aizietu no Afganistānas?
Jāturpina atbalsts
“Afgāņu līderi ir diezgan pārliecināti, ka Afganistānas armija un pašu drošības spēki būs spējīgi garantēt demokrātiskas varas turpināšanos Afganistānā,” stāsta Kaljulaida.
“Jā, mums vajadzēs turpināt finansiālu atbalstu Afganistānai, lai pārliecinātos, ka valsts netiek atstāta viena. Igaunija apmēram miljonu eiro gadā atvēl dažādiem Afganistānas rajoniem, mēs tieši sadarbojamies ar vietējām nevalstiskajām organizācijām.
Visu šo darbu vajadzēs turpināt, bet, protams, to var darīt tad, ja Afganistānas valdība var garantēt aizsardzību cilvēkiem, kas to centīsies paveikt.”
“Mums bija daudz ko pārrunāt arī ar Afganistānas prezidentu un ministriem. Starp citu, Izglītības, Sieviešu lietu un Ekonomikas ministrijas vada sievietes, un arī tas parāda, ka Afganistāna ir labāka zeme, nekā tā bija, pirms tur bija ienākuši sabiedroto spēki. Lai to nosargātu, mums būs nepieciešami pūliņi, un, ja spēsim tos īstenot, Afganistānai būs nākotne.”
