Igaunijas Nodokļu un muitas departaments, pamatojoties ar nodokļu noslēpumu aizsardzību, neatklāj detalizētāku informāciju par notikušo, kā arī neapstiprina, vai tas notika 2022. gada augustā vai septembrī.
Kravas pavaddokumenti liecina, ka tā bija ceļā no Harzevinkeles pilsētas Ziemeļreinas–Vestfālenes federālajā zemē uz Krasnodaru Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Kravā bija Eiropas lielākā labības kombainu ražotāja "Claas" detaļas, kuru eksports uz Krieviju ir aizliegts.
Sankcijas tika ieviestas saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto karu Ukrainā.
Informāciju par sankciju apiešanas mēģinājumu kopīgā pētījumā atklājis Vācijas laikraksts "Die Zeit" un radiostacija "Radio Hochstift".
Mediji atklājuši, ka sankciju apiešanai eksportam paredzētās detaļas tika ievietotas lielākās detaļās un tādēļ kravai tika piešķirts jauns preču kods.
Igaunijas muitā paskaidroja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā uz Krieviju vesto preču kravas tiek rūpīgāk uzraudzītas un visniecīgāko šaubu gadījumā tiek detalizēti pārbaudītas, jo Igaunija nevar kļūt par valsti, kurā ir iespēja apiet sankcijas.
"Die Zeit" un "Radio Hochstift" izmeklēšanā noskaidrots, ka vairāk nekā gadsimtu pastāvējušās kompānijas "Claas" vadība bija izstrādājusi iekšēju stratēģijas dokumentu Krievijai noteikto sankciju apiešanai.
"Claas" bija viena no pirmajām lielajām Rietumu lauksaimniecības tehnikas kompānijām, kas 2005. gadā sāka ražošanu Krievijā, Krasnodarā atverot 160 miljonu eiro vērtu rūpnīcu, kurā ražo kombainus "Tucano", kuru komplektēšanai nepieciešamas detaļas no "Claas" Vācijas rūpnīcām Harzevinkelē un Paderbornā.
Rietumvalstu noteikto sankciju dēļ Krasnodaras rūpnīcas darbība vairākus mēnešus bijusi apturēta, tādēļ "Claas" Vācijā meklēja iespējas nomaskēt aizliegto detaļu piegādi, nepiesaistot uzmanību un neradot aizdomas uz Eiropas Savienības austrumu robežas, vēstīja "Die Zeit".
Tomēr Igaunijas muitnieki atklāja mēģinājumu Krievijā nogādāt sankcijām pakļautas preces un nosūtīja tās atpakaļ uz Vāciju.
Lai gan Igaunija vasaras beigās detaļas pārtvēra un nosūtīja atpakaļ uz Vāciju, kā liecina "Die Zeit" un "Radio Hochstift" rīcībā esošā informācija, oktobrī detaļas tomēr saņemtas rūpnīcā Krasnodarā.
Avoti Vācijā atklājuši, ka "Claas" bizness Krievijā ir ienesīgs, rūpnīcā Krasnodarā tiek saražoti līdz 2500 harvesteriem un traktoriem gadā, peļņai sasniedzot 46 miljonus eiro gadā.
Pagaidām nav skaidrs, kā sankcijām pakļautās detaļas tika nogādātas no Vācijas Krievijā. Igaunijas muitā atzīst, ka Eiropas Savienības ārējai robežai ir savi vājie posmi, un nav izslēgts, ka ar manipulētiem pavaddokumentiem un jauniem preču kodiem tās varēja pārvest pār robežu.
"Claas" ģenerāldirektors Krievijā Ralfs Bendišs ir bijis arī Vācijas goda konsuls Krasnodarā. Goda konsula adrese ir "Claas" harvesteru rūpnīcas teritorijā, liecina "Die Zeit" informācija.
"Claas" noliedz Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu. Uzņēmums uzstāj, ka ir apturējis piegādes Krievijai, tomēr arī rūpnīcu Krasnodarā vēlas saglabāt.
