Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādīja, ka nepieciešams būtiski paātrināt nākamās sankciju paketes pieņemšanu, lai padarītu stingrākus Krievijai noteiktos ierobežojumus. Nepieciešams sistemātiski paaugstināt cenu, kas Maskavai jāmaksā par agresiju pret Ukrainu.
Jaunas sankcijas varētu noteikt vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm, tai skaitā enerģētikai, kā arī tirdzniecībai. Jāpapildina arī sankcijām pakļauto fizisko un juridisko personu saraksts, kā arī jāierobežo Krievijas pilsoņu iespējas ieceļot savienībā.
Reinsalu aicināja arī citas Eiropas valstis noteikt šādus nacionālus ierobežojumus. Igaunija jau ir aizliegusi iebraukt valstī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Igaunijas izsniegta Šengenas zonas vīza, kā arī ierobežojusi vīzu izsniegšanu.
Arī blokā prezidējošā valsts – Čehija, aicina savienības līmenī apsvērt aizliegumu izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, bet pret to iebilst vairākas dalībvalstis, tai skaitā Vācija.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
