Igaunijā pirmo reizi par prezidenti kļūst sieviete – Kersti Kaljulaida

Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien, 3.oktobrī, par jauno prezidenti ievēlēja bezpartejisko politikas pētījumu centra "Praxis" padomes priekšsēdētāju, bijušo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Kaljulaidas kandidatūru vēlēšanām pieteica 90 Rīgikogu deputāti, un viņa šajā balsojumā bija vienīgā pretendente. Balsojumā viņu atbalstīja 81 parlamentārietis, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee.

Pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas Kaljulaida atzina, ka nav pārsteigta par balsojuma rezultātiem. Tādējādi parlaments demonstrējis, ka tas ir vienojies un spēj pildīt šo vienošanos.

Viņa solīja strādāt pie sarežģītajiem jautājumiem un mudināja atteikties no melnbalta pasaules skatījuma, meklējot dažādus ceļus jautājumu risināšanai.

Attiecības starp Baltijas valstīm viņa nodēvēja par ļoti labām un tādā garā arī turpināts tās uzturēt. 

Uz somu žurnālistes jautājumu par pirmo ārvalstu vizīti Kaljulaida atbildēja somiski, sakot, ka pirmās vizītes būs pie ziemeļu un dienvidu kaimiņiem.

Sieviete prezidenta amatā

Vēl pirms Kaljulaidas ievēlēšanas eksperti intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam uzsvēra – būtiski, ja prezidenta amatu ieņemtu sieviete. Tas uzsvērts tāpēc, ka Igaunijā manāmas problēmas dzimumu līdztiesību jautājumos.

Sievietes, turklāt jaunas sievietes ievēlēšanu prezidenta amatā uzsvēra arī Somijas vēstniece Igaunijā Kirsti Narinena, norādot arī uz Kaljulaidas zināšanām un prasmēm, kas ļaušot veiksmīgi pildīt šī amata pienākumus.

Tikmēr Tallinas Universitātes pasniedzējs un mediju eksperts Vitālijs Belobrovcevs vērtēja, ka Kaljulaida labāk derētu premjera amatā, jo viņa ļoti labi pārzina ekonomiskos jautājumos. Savukārt prezidenta amatā būtiska ir politiskā uzticība, pie kā viņai vēl būs jāstrādā. Tajā pašā laikā viņš Kaljulaidu uzteic kā ļoti zinošu.

Kaljulaidu ar ievēlēšanu prezidenta amatā apsveica Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un novēlēja spēku un izturību, pildot jaunā amata pienākumus.

Pieci balsojumi izgāžas

Par Kaljulaidu kā kandidāti pagājušajā nedēļā vienojās lielākā daļa parlamenta partiju pēc tam, kad jauno Igaunijas prezidentu neizdevās ievēlēt nedz parlamentam trijos balsojumos augusta beigās, nedz mēnesi vēlāk divos balsojumos elektoru kolēģijai, kurā ietilpst arī pašvaldību pārstāvji.

Starp spēcīgākajiem kandidātiem bija Igaunijas politikas smagsvars, bijušais eirokomisārs Sīms Kallass, kuru balojumā virzīja valdošā Reformu partija, kā arī sabiedrībā populārā Marinu Kaljurandu, kura kandidēšanas dēļ atteicās no ārlietu ministra amata. Tomēr arī šie kandidāti nespēja iegūt nepieciešamo atbalstu.

Plašākai sabiedrībai nepazīstama 

Dokumenti

Kersti_Kaljulaidas_CV_angliski.pdf

Lejuplādēt

191.56 KB

46 gadus vecā Kaljulaida ir dzimusi Tartu. Turpat Tartu Universitātē pabeigusi Bioloģijas fakultāti, vēlāk arī aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Tuvāk politikai viņa nokļuva pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, kad kļuva par tā laika premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos. Nedaudz vēlāk – 2002.gadā – Kaljulaidu iecēla par Igaunijas Valsts energokompānijas „Eesti Energia” Iru spēkstacijas vadītāju. Tolaik trīs gadus viņa bija arī konservatīvās partijas „Tēvzemes savienība” biedre, bet no tās izstājās 2004.gadā, kad Igaunija pievienojās Eiropas Savienībai.

Kopš tā laika Kersti Kaljulaida vairāk dzīvojusi Luksemburgā, kur viņa vairāk nekā 10 gadus bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.

Viņa ir precējusies, četru bērnu māte.

Pašreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess amatā pavadījis divus termiņus jeb kopumā 10 gadus, viņa pilnvaras beigsies 9.oktobrī.

21 komentārs
Ita
Ka tik nu nebutu igauņu mergele!
Ebenezers
Interesanti, ka šo lappusēm garo savārstījumu portāls lsm.lv laiž cauri ka neaizķeras, kaut arī tas satura ziņā ir tik tālu, kā Mēness no cūkkopības. Kas attiecas uz Igaunijas prezidenti, tad viņa burtiski ir teikusi tādus vārdus :"Igauņiem(!!!) ir vairāk jāsarunājas savā starpā!" Viņa šķiet ar to domā mazināt sabiedrības noslāņošanos ne tikai pēc mantas, bet arī pēc politiskiem uzskatiem valstsnācijas - igauņu starpā. Par iebraukušajiem krievvalodīgajiem Igaunijā viņas attieksme ir saskatāma divos izteikumos : pirmkārt, ka pret krievvalodīgiem nevajag būt nekādai īpašai attieksmei, kas ir skaidri saprotams. Otrs citāts ir daudz zīmīgāks. Intervijā jautāta, ka lūk Igaunijā ir 2 valstiskas sēru dienas, un vai viņa domā, ka varbūt vajadzētu saprasties un samierināties, uz ko ir saņemta Prezidentes atbilde "NĒ"
nesakritība darbos un domās (8)
Tikpat privāta ir Latvijas Radio valdes iniciatīva, tulkot apraides atļaujā ierakstīto “svsšvalodu” kā krievu valodu. Proti, 98 % no visa dienas raidlaika ir krievu valodā (!) LR4 raidījumi mazākumtautībām skan pirmdienās, otrdienās un trešdienās plkst.19:15 līdz 19:45, kuri pārsvarā arī ir krievu valodā (pie Latvijas mazākumtautībām ir pieskaitīti armēņi, gruzīni, tatāri utt) ! Secinājums: Latvijas mazākutautību saliedēšana ap latviešu tautu (integrācija) t.i. politiskas nācijas veidošana notiek, izmantojot krievu valodu. Vai tas nav trakums? Vai nav acīmredzami, ka Latvijas valsts plašsaziņa - gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija - veido savu nacionālo (valstisko) politiku, paralēlu tai, kuru jau ir izveidojusi Saeima un Ministru kabinets. Nobeigumā man ir jautājums Latvijas Valsts drošības iestādēm - cik ilgi vēl? Vai Latvijas Drošības iestādes piedalās Latvijas nācijas iznīcināšanā?
nesakritība darbos un domās (7)
Sāksim ar informāciju, ka Latvijas Radio programmas LR4 "Doma laukums" apraides atļaujā Nr. RA - 028/4 ir ierakstīts, ka tā ir “Integrācijas programma,” un par valodas lietošanu ir teikts sekojošais: "Latviešu valodā - 0.6 %, svešvalodā - 99.4%.” Šeit ir vērts pieminēt, ka NEPLP apraides atļaujās ierakstīto valodas apzīmējumu (piem, svešvaloda), kā arī valodas lietošanas dalījumu procentos, neregulē neviens Saeimas likums, ne arī Ministru Kabineta vai ministrijas noteikums. Proti, metode pašlaik ir privāta NEPLP iniciatīva. Tikpat privāta ir Latvijas Radio valdes iniciatīva, tulk
nesakritība darbos un domās (6)
Latvijas Televīzijas uzdrīkstēšanos veidot savu - no valsts neatkarīgu - nacionālo politiku varētu uskatīt kā turpinājumu tai politikai, kuru jau ilgus gadus piekopj Latbijas Radio. Proti, savas pārdomas es gribētu nobeigt ar vēl vienu piemēru, parādot kā Latvijas Radio 4 ikdienā ņirgājas par Saeimas un Ministru Kabineta centieniem saliedēt (integrēt) mazākumtautības ar latviešu kultūru, cenšoties sadziedināt okupācijas sekas un izveidot vienotu nāciju.
nesakritība darbos un domās (5)
Jocīgi, vai ne (!?) Latvijas valsts plašsaziņa - Latvijas Televīzija - veido paralēlu nacionālās drošības politiku - politikai, kuru jau ir izveidojusi Latvijas Saeima un Latvijas Valdība! Proti, Latvijas valsts plašsaziņa (LTV) nogalina Latvijas valsts likumus. Vai tā ir neprofesionalitāte vai arī tomēr apzināta (konkrētu žurnālistu) ideoloģijas uzspiešana, izmantojot valsts plašsaziņu? Es sliecos domāt, ka tomēr ši ir apzināta rīcība, kura būtu jāpārbauda un jāapstādina Latvijas Valsts drošības dienestiem.
nesakritība darbos un domās (4)
Ņemot vērā iepriekš teikto, “krievvalodīgo” jaunradītā nācija sadala Latvijas un Igaunijas politiskās nācijas, veidojot divkopienu valsti! Bet šāda “krievvalodīgo” ideja nav sveša citai valstij, proti, Krievijai! Tā ir 2007.gadā Krievijā nodibinātā fonda “krievu pasaule” (ruskij mir) ideoloģija, kuru ļoti atbalsta Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Krievijas Ārlietu ministrs ir šī fonda padomē). “krievu pasaule” ir izveidota krievu kultūras un valodas izplatīšanai ārzemēs un “krievvalodīgo” atbalstam cīņai par tiesībām mītnes zemēs. Tādējādi, Latvijas valsts televīzijas (LTV7) 28. septembra raidījumu “Teletilts ar Igaunijas ETV+” var uzskatīt par “ruskij mir” ideoloģijas īstenošanu dzīvē.
nesakritība darbos un domās (3)
."Bilingvālā izglītība.” Tātad, gan Igaunijā, gan Latvijā krievu valodā runājošie ir etniskas kultūras pārstāvji - tā ir viena no mazākumtautībām - kuras saliedēšanai ar latviešu tautu, latviešu valodas prasme ir obligāts nosacījums, lai veidotos viena politiska Latvijas nācija. Lasītāj, lūdzu paturi prātā, ka neviens Latvijas un Igaunijas likums neparedz saliedēt (integrēt) politisku nāciju (kāda šajā gadījumā ir “krievvalodīgo” ideja), bet gan mazākumtautības! Bet ko dara Latvijas valsts plašsaziņa? Latvijas valsts televīzijas (LTV7) 28. septembra raidījums “Teletilts ar Igaunijas ETV+” mums “nemanāmi” uzspiež Latvijas Valsts Nacionālās drošības politikai pilnīgi svešu ideju par “krievvalodīgo” nāciju, kura - tāpat kā Latvijas vai Igaunijas politiskās nācijas - apvieno dažādus etnosus (“krievvalodīgo” idejā krievu valoda nav mazākumtautības valoda). Tādējādi, Latvijas valsts plašsaziņa pretnostata divas dažādas nācijas (katra ar savu valodu), izveidotas no dažādām etniskām kultūrām
nesakritība darbos un domās (1)
Proti, raidījums piedāvā savu ideoloģiju, savu “paralēlu” politiskas nācijas veidošanu Latvijā un Igaunijā. Raidījums piedāvā veidot “krievvalodīgo” nāciju , liekot saprast, ka šī “krievvalodīgo” nācija ir spējīga veidoties no dažādām etniskām kultūrām - tieši tāpat kā politiska nācija. Es neticu, ka raidījuma veidotāji (t.i. pati valsts) nav pamanījuši, ka nevienā Latvijas un Igaunijas likumā nav minēts tāds veidojums / nojēgums kā “krievvalodīgie.” Abu valstu centieni saliedēt (integrēt) sabiedrību ir balstīti uz mazākumtautību (etnisku kultūru) saliedēšanu. Latvijā par mazākumtautībām tiek uzskatītas sekokojošas mazākumtautības: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu un baltkrievu, kā tas ir minēts Ārlietu Ministrijas mājas lapā (“Valsts finansēta izglītība Latvijā tiek īstenota septiņās mazākumtautību izglītības programmās”) un arī Tiesībsarga biroja 2014. gada pētījumā „Bilingvālā izglītība.”
nesakritība darbos un domās (1)
Igaunijas prezidente, drīz pēc ievēlēšanas - intervijā Latvijas Radio - uzsvēra, ka galvenais ir mazināt sašķeltību sabiedrībā. Interesanti, ka tas nesaskan ar to ko dara pašlaik raidījumi krievu valodā Igaunijā, - jo sevišķi apskatoties Latvijas valsts televīzijas (LTV7) 28. septembra raidījumu “Teletilts ar Igaunijas ETV+.” Sākšu ar apgalvojumu, ka televīzijas raidījums “Teletilts ar Igaunijas ETV+” ir apzināta un bezkaunīga ideoloģiska provokācija. Tā ir provokācija pret Latvijas, Igaunijas likumiem. Kāpēc tā? Visupirms tāpēc, ka Latvijas (un arī Igaunijas) Nacionālā drošības politika nepredz divkopienu valsti. Proti, abās valstīs ļoti lēnām tiek darīts viss, lai sadziedinātu okupācijas sekas un veidotos politiska nācija no dažādām kultūrām. Kurpretī Latvijas valsts (!) televīzijas raidījums “Teletilts ar Igaunijas ETV+” mums piedāvā citu redzējumu - divkopienu valsti. Proti, raidījums piedāvā savu ideoloģiju, savu “paralēlu” politiskas nācijas veidošanu Latvijā un Igaunijā.
sirje
see on positiivne uudis
Toms
Apsveicu! Es zinu, ka uzvārdus tulkot ir stulbi, bet tas to padara ne mazāk interesantu — kalju 'klints', laid 'gabals, daļa, saliņa'(?). Vai tas latviešu mēlē būtu aptuveni klintssala(?), klintsgabals(?). Varbūt šo rakstu lasa kāda igauņu valodu zinoša persona un var pateikt, ko šis uzvārds aptuveni nozīmē, ja tam ir nozīme?
Toms
Paldies par informāciju! Kuku, nav obligāti jābūt garlaicīgam cilvēkam, ir pat vēlams tādam nebūt! Uzvārds nav nekāds noslēpums— katram igaunim un igauņu valodas pratējam prezidentes vārds radītu kaut kādu asociāciju. Bet es tā varu iemācīties jaunus vārdus svešvalodās un vieglāk atcerēties citu valstu nozīmīgu personu uzvārdus.
Vienā tekstā
bija tulkots kā akmenssala. Priekš "kuku" - vokatīvs no vārda "Toms" ir "Tom"!
kuku
Toms,kam tev jāzina kādi tur uzvārda tulkojumi?Nebāz savu garo degunu kur nevajag!
joks
Arī Lietuvā nākamais prezidents būs biologs ;)
Jas
Domāju, ka vienošanās tika panākta Rīgas Zooloģiskajā dārzā
Sauka
Apsveicu ,cerams ka nebus savas tauras nodeveja !
Sauka
Cerams ,nebus ušakovs vai urbanocs !
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti