Prāmja "Estonia" nogrimšana gandrīz pirms 27 gadiem bija traģiskākā miera laika jūras katastrofa Eiropas ūdeņos. Bojā gāja 852 cilvēki. Lielākā daļa upuru bija zviedri un igauņi, dzīvību zaudēja arī 23 cilvēki no Latvijas.
Šaubas par oficiālo versiju
Prāmis nogrima 1994. gada septembrī vētrainā naktī gandrīz pusceļā no Tallinas uz Stokholmu. Vraks guļ aptuveni 80 metru dziļumā uz sāniem, daļēji iegrimis jūras gultnes dubļos.
Igaunijas, Zviedrijas un Somijas starpvaldību komisija pēc izmeklēšanas toreiz secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību dēļ: stipro viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis, tādēļ kuģī ātri ieplūda liels daudzums ūdens.
Bet pērn publicētā zviedru dokumentālā filmā kuģa sānos redzams četrus metrus plats caurums, raisot šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.
Izmeklēšanu vadīs Igaunija
Lai tās kliedētu, valstis pieņēmušas lēmumu atkal izpētīt vraku. Izmeklēšanu vadīs Igaunija, valdība maijā piešķīra finansējumu Drošības izmeklēšanas birojam. Pirms paša vraka detalizētas apsekošanas nākamgad vispirms priekšizpēte – to paredzēts sākt jūlijā.
“Sākotnēja apsekojuma mērķis ir saprast jūras gultnes apstākļus šajā vietā. Baltijas jūra ir mūsu “dzimtā jūra”. Mums it kā vajadzētu zināt daudz par mūsu dzimto jūru. Bet patiesībā detaļās mēs zinām ļoti maz,” spriež Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs Renē Arikass.
Sākotnējie izpētes darbi par apstākļiem dzelmē tiks veikti jūlijā ar Stokholmas Universitātes pētniecības kuģi "Electra" un igauņu daudzfunkcionālo kuģi "EVA 316". Šajā izpētes posmā darbi notiks bez ūdenslīdējiem. Tostarp tiks veikta hidroakustiskā izpēte, gultnes reljefa skenēšana, magnetometriskā izpēte, lai apzinātu visus apkaimē esošos metāla priekšmetus, gultnes straumju virziena un ātruma noteikšana.
Pētīs jūras gultnes apstākļus
“Straumes ātrums ir svarīgs tikai drošības dēļ, jo mēs izmantosim ļoti dārgas iekārtas, un spēcīgas straumes gadījumā pastāv liels risks tās pazaudēt, iznīcināt, sabojāt.
Galvenais mērķis ir precīzi atrast šo cauruma vietu prāmja labajā sānā, noskaidrot stāvokli ap šo vietu un veikt deformāciju mērījumus. Tas ir galvenais mērķis,” stāsta Arikass.
“Mums ir ļoti svarīgi izprast jūras gultnes apstākļus, vraka stāvokli. Jo mēs zinām, ka 1996. gadā šajā apkaimē bija zemūdens dubļu nogruvums. Tas norāda, ka vraks un tā apkārtne nav stabila. Tādēļ, pirms gatavojamies veikt galvenos izpētes darbus, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka vraks ir stabils un vai nepastāv kādi riski, kas nav bijuši apzināti iepriekš.”
Ja viss būs gana droši, nākamgad pavasarī plānota galvenā izpēte, kas paredz precīzu, augstas izšķirtspējas 3D fotoģeometrisku attēlu iegūšanu ar detalizētu informāciju par bojājumiem un pašu korpusu.
Izmantos modernākās tehnoloģijas
“Prāmja “Estonia” katastrofa notika pirms gandrīz 27 gadiem. Tehnoloģijas šo 27 gadu laikā ir ļoti gājušas uz priekšu. Tāpēc tagad, 2021. gadā, mums ir pilnīgi citādi risinājumi, ir pieejams aprīkojums, kas ir patiešām augstā tehnoloģiskā līmenī, tiek izmantota dažāda mūsdienās pieejama programmatūra,” norāda Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs Arikass.
“Es varu apliecināt, ka informācija, ko mēs iegūsim no šī projekta, būs pilnīgi citā līmenī un ļoti precīza. Tas ir pirmais šāda veida projekts pasaules līmenī.”
Pagājušajā nedēļā Somijas un Zviedrijas parlamenti arī atcēla pēdējo šķērsli izpētes darbu sākšanai, apstiprinot likuma grozījumus, kas uz ierobežotu laiku ļaus īstenot zemūdens darbus prāmja nogrimšanas vietā. Savulaik to pasludināja par upuru pēdējo atdusas vietu, ar likumu aizliedzot jebkādas aktivitātes “Estonia” vraka tuvumā.
KONTEKSTS:
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
