Honkongā pēc drošības likuma pieņemšanas - pirmie aizturētie

Honkongā stājies spēkā jaunais drošības likums, ko asi kritizējuši pilsoniskie aktīvisti un arī vairākas rietumvalstis. Kritiķi uzskata, ka šī likuma mērķis ir ierobežot pilsoņu brīvības, pārkāpjot savulaik noslēgto līgumu par Honkongas autonomiju, kā arī juridisko un likumdošanas neatkarību no centrālās Ķīnas. Tikmēr Ķīna ārvalstu kritiku noraidījusi, bet, pamatojoties uz jauno drošības likumu, Honkongā jau aizturēti pirmie cilvēki.

ĪSUMĀ:

  • 1997. gada 1. jūlijā Honkonga no britu pārvaldības tika nodota Ķīnai.
  • Vienošanās paredzēja 50 gadus Honkongai īpašu statusu. 
  • Vakar stājās spēkā Honkongas drošības likums.
  • Tas samazina autonomiju, ievieš sodus par neatkarības sludināšanu.
  • Honkongā par spīti Covid-19 ierobežojumiem protestē pret jaunu likumu.
  • Aizturēti vairāk nekā 300 cilvēki, deviņiem izvirzītas apsūdzības jaunā likuma ietvaros.
  • Sašutumu par Ķīnā notiekošo pauda Lielbritānija un ASV.
  • Britu ministrs sola piešķirt britu pilsonību 3 miljoniem Honkongas iedzīvotāju.
  • Ķīna: ārvalstīm jāpaklusē par Ķīnas iekšējām lietām un likumiem.

Pretrunīgi vērtētais un kritizētais Centrālās Ķīnas pieņemtais Honkongas drošības likums, kas samazina Honkongas autonomiju un ievieš sodus par valdības kritizēšanu vai neatkarības sludināšanu, stājās spēkā neilgi pirms pusnakts uz 1. jūliju.

Šī diena ir nozīmīga ar to, ka pirms 23 gadiem, 1997. gada 1. jūlijā Honkonga no britu pārvaldības tika nodota Ķīnai, nosakot, ka turpmākos 50 gadus uz šo pilsētu attieksies vienas valsts, divu sistēmu princips.

Bija sagaidāms, ka šajā dienā Honkongā var tikt organizētas protesta akcijas pret pašreizējo autonomijas vadību un Ķīnas centrālo vadību, un šādas prognozes piepildījās.

Honkongā pēc drošības likuma pieņemšanas - pirmie aizturētieUģis Lībietis

    Pārkāpjot varas iestāžu aizliegumu Covid-19 dēļ pulcēties vairāk nekā 50 cilvēkiem, otrdien, 30. jūnijā, Honkongas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, kuri citu iebildumu starpā protestēja arī pret jauno likumu, kas ierobežo iedzīvotāju brīvības.

    Policija pret protestētājiem izmantojusi ūdens lielgabalus, asaru gāzi un piparu gāzi.

    Tiek ziņots, ka aizturēti vairāk nekā 300 cilvēki, deviņiem izvirzītas apsūdzības jaunā drošības likuma ietvaros. Šis likums par aicinājumiem uz neatkarību vai varas iestāžu kritizēšanu var paredzēt ievērojamu sodu - līdz pat mūža ieslodzījumam. Tas attiecas arī uz atbalsta paušanu Honkongas, Taivānas vai Tibetas neatkarībai.

    Sašutumu par Ķīnā notiekošo paudušas arī vairākas rietumvalstis, piemēram, Lielbritānija.

    Tās ārlietu ministrs Dominiks Rābs norādījis, ka Ķīna ir pārkāpusi 1997. gadā noslēgto un starptautiski atzīto vienošanos, solot virzīt uz priekšu ierosinājumu piedāvāt pilsonību aptuveni 3 miljoniem Honkongas iedzīvotāju.

    Arī ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo uzsvēris, ka Ķīna bija solījusi Honkongas iedzīvotājiem 50 brīvības gadus, tā vietā nodrošinot tikai 23.

    Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Ķīnas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka ārvalstīm būtu jāpaklusē par Ķīnas iekšējām lietām un likumiem, savukārt Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lama jauno likumu ir nosaukusi par pašu nozīmīgāko soli kopš pilsētas nonākšanas Ķīnas pārvaldībā.

    Pēdējā gada laikā asi kritizētā Kerijas Lamas administrācija ir noslēgusi ievērojamu līgumu ar kādu Londonas sabiedrisko attiecību kompāniju par administrācijas tēla uzlabošanu.

    KONTEKSTS:

    Pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu par Honkongu Ķīnas parlaments apstiprināja jau maijā.

    Pēdējos gados Honkongā piedzīvoti divi plašu protestu viļņi. 2014. gadā  tika sarīkota tā sauktā lietussargu revolūcija, kad iedzīvotāji protestēja pret Ķīnas kompartijai izdevīgu Honkongas velēšanu sistēmas reformu. Savukārt pērn protesti atsākās ar jaunu sparu, vēršoties pret likumu, kas ļautu izdot Honkongas iedzīvotājus tiesāšanai Pekinas tiesās.

    Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu Honkongas statusu līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai nosaka Londonas un Pekinas vienošanās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti