Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ASV vairāk nekā 100 000 Covid-19 upuru

Ķīna ieviesīs jaunu drošības likumu

Ķīna pieņem kritizēto likumu par Honkongu; pasliktinās Pekinas un Vašingtonas attiecības

Ķīnas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu par Honkongu. Likumprojekts izprovocējis jaunus protestus Honkongā, un sagaidāms, ka pēc šīs dienas pavērsiena protesti atkal pieņemsies spēkā. Likumprojekts arī pasliktinājis jau tā sarežģītās Pekinas un Vašingtonas attiecības. Honkonga vairs nepelnīs īpašu attieksmi no ASV, un tas var būt liels trieciens Honkongas tradicionālajām tirdzniecības attiecībām ar ASV.

ĪSUMĀ:

  • Ķīnas likumdevējs apstiprināja pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu.
  • Aktīvisti: tas pieliek punktu Honkongas īpašajam statusam, kas ļāva saglabāt atsevišķas demokrātiskās brīvības.
  • Pekina šo kritiku noraida.
  • Pompeo: Honkonga vairs nepelnīs īpašu attieksmi saskaņā ar ASV likumiem.

Trieciens demokrātisko brīvību aktīvistiem

Ķīnas parlaments pieņem nacionālās drošības likumu par HonkonguRihards Plūme

    Ceturtdien, 28.maijā, ikgadējais Ķīnas kompartijas centrālkomitejas kongress noslēdzies ar vēl vienu būtisku triecienu Honkongas demokrātisko brīvību aktīvistiem. Aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināt kārtību un likuma varu plašus protestus un arī grautiņus piedzīvojušajā Honkongā, Ķīnas likumdevēji izteikuši oficiālu atbalstu jaunam nacionālās drošības likumam.

    Likumprojektu Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā ceturtdien, 28. maijā, apstiprināja parlaments. Šim kongresam faktiski ir tikai dekoratīva loma, bet patiesie politikas veidotāji ir Ķīnas Komunistiskās partijas līderi. Liela daļa sabiedrības uzskata šādu Honkongas likumdevēju sapulces apiešanu par aizvainojumu Honkongas autonomijai.

    Savukārt Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sacīja, ka likumprojekts par Honkongu ir kļuvis Ķīnai par “steidzamu prioritāti”. Tas pamatots ar to, ka Honkongā esot vērojama pārmērīga ārvalstu iejaukšanās un honkongieši traucē vietējās valdības mēģinājumus pieņemt savus likumus.

    Likumprojekts paredz sodus par darbībām, kas uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai un var apdraudēt Ķīnas varu Honkongā. Pekina arī varēs atvērt Ķīnas aģentūru filiāles Honkongā, lai apspiestu vardarbīgus protestus un aktivitātes, ko Pekina uzskata par ārvalstu iejaukšanos.

    Ar jauno likumu Pekinai tiks pavērta iespēja pirmo reizi īpašajā administratīvajā teritorijā izvietot drošības dienestus un daudz bargāk sodīt protestētājus par vēršanos pret Ķīnas komunistisko iekārtu.

    Cita starpā par krimināli sodāmu padarīta necieņas izrādīšana pret Ķīnas himnu, kas bieži tika izsvilpta dažādos oficiālos pasākumos Honkongas protestu laikā. 

    Kritiķi un cilvēktiesību aktīvisti bažījas, ka tas tiks izmantots politisko disidentu apspiešanai.

    Pekina kritiku noraida; protestētāji jau ielās

    Pekina apgalvo, ka likums veidots saskaņā ar līdzšinējo “viena valsts, divas sistēmas” principu, ar kuru kopš kontroles pārņemšanas pār Honkongu no Lielbritānijas Ķīna solījusi saglabāt tās autonomiju.

    “Apstiprināts lēmums veidot un uzlabot juridisko sistēmu un mehānismus Honkongas īpašā administratīvā režīma drošības nodrošināšanai. Tas ir būtisks solis, kas sperts pēc Ķīnas komunistiskās partijas centrālkomitejas sesijas gara, līdzšinējās “viena valsts, divas sistēmas” politikas ietvaros. Un tas atbilst Ķīnas konstitūcijai,” sacīja Ķīnas Tautas kongresa komitejas priekšsēdētājs Li Džaņšu.

    Honkongas likumdevēju padomē šis solis sagaidīts ar haotisku grūstīšanos, demokrātisko tiesību atbalstošajiem politiķiem cenšoties likumu apturēt.

    Tikmēr vairāki citi demokrātisko tiesību  aktīvisti izgājuši ielās, lai aicinātu ASV vērst sankcijas pret Ķīnu un anulēt Honkongas preferenciālo tirdzniecības statusu.

    Pasliktina Ķīnas un ASV attiecības

    Pretrunīgi vērtētais nacionālās drošības likums par Honkongu kļuva arī par iemeslu nesaskaņām starp Ķīnu un ASV. Konfrontācija un nesaskaņas abu valstu attiecībās vairs nešķiet nekas svešs. Šobrīd abu lielvaru atšķirīgie uzskati un intereses satikušās ļoti daudzās frontēs – tirdzniecībā, jautājumos par Taivānu un Dienvidķīnas jūru, saistībā ar Ķīnas uzņēmumu „Huawei”, kā arī, koronavīrusu. Jaunumi nav arī strīdi par un ap bijušo britu koloniju Honkongu.

    Attiecības starp Vašingtonu un Pekinu šī jautājuma dēļ pasliktinājās jau pērn, kad Honkongu satricināja protesti saistībā ar likumprojektu par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai. Pagājušajā nedēļā uzvirmoja jauni protesti.

    ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo jau trešdien, 27. maijā, paziņoja, ka pēc likuma pieņemšanas vairs nevarēs uzskatīt, ka Honkongai ir augsta līmeņa autonomija no Ķīnas.

    Tādēļ Honkonga vairs nepelnīs īpašu attieksmi saskaņā ar ASV likumiem.

    Šī statusa maiņa var būt liels trieciens Honkongas tradicionālajām tirdzniecības attiecībām ar ASV un Honkongas iedzīvotāju iespējai saņemt ASV vīzas. Ķīna ceturtdien uzsvēra, ka Honkongas īpašā statusa atsaukšana ir “visbarbariskākā, nepamatotākā un nekaunīgākā”.

    Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvās partijas runasvīrs ārpolitikas jautājumos Jirgens Hards uzsvēra, ka Eiropas Savienībai un transatlantiskajām aliansēm ir skaidri jānorāda, ka tās nepieņem Ķīnas rīcību. “Es domāju, ka šodien pieņemtais Ķīnas Nacionālā tautas kongresa lēmums būtiski kaitē Ķīnas un Lielbritānijas vienošanās par Honkongas statusu. Es domāju, ka tas kaitē arī starptautiskajam likumam, un mums tas ir jāpaziņo un jāmin.

    Es domāju, ka mums Eiropas Savienībā un transatlantiskajā sadarbībā ir jāizmanto visi veidi un alianses, lai liktu skaidri saprast, ka mēs šo soli nepieņemam un attiecībās ar Ķīnu saskatām negatīvu tendenci,” sacīja Hards.

    Viens no redzamākajiem Honkongas demokrātijas atbalsta kustības aktīvistiem Džošua Vons aicināja starptautisko sabiedrību iestāties pret šo likumprojektu, kas var sagraut Honkongas reputāciju kā Āzijas vadošajam finanšu centram. Vons sacīja, ka no ASV puses sankcijas pret Honkongu (līdzīgas kā pret Ķīnu) būs traģisks, bet nepieciešams solis pēc likuma ieviešanas.

    KONTEKSTS:

    Pēdējos gados Honkongā piedzīvoti divi plašu protestu viļņi. 2014. gadā  tika sarīkota tā sauktā lietussargu revolūcija, kad iedzīvotāji protestēja pret Ķīnas kompartijai izdevīgu Honkongas velēšanu sistēmas reformu. Savukārt pērn protesti atsākās ar jaunu sparu, vēršoties pret likumu, kas ļautu izdot Honkongas iedzīvotājus tiesāšanai Pekinas tiesās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti