Viņa uzsvērusi, ka izjūt dziļu nožēlu par izraisīto skandālu, un situācijā vainoja nepilnības savā un savas valdības darbā.
"Es paziņoju, ka valdība ir izlēmusi apturēt grozījumus likumdošanā. Es jūtu dziļas bēdas un nožēlu, ka trūkumi mūsu darbā kopā ar dažādiem citiem faktoriem pēc diviem relatīvi klusiem gadiem ir radījušas nopietnus iebildumus un neapmierinātību sabiedrībā, liekot cilvēkiem vilties. Mēs pieņemsim vispazemīgāko un patiesāko attieksmi, lai uzklausītu kritiku un izdarītu uzlabojumus, lai mēs arī turpmāk varam būt saistīti ar Honkongas iedzīvotajiem," sacīja Lama.
Likums iepriekš izraisīja milzīgus protestus, kuros policijai nācās arī izmantot asaru gāzi.
Honkongas iedzīvotāji bija neapmierināti ar likumprojektu, kas ļautu izdot aizdomās turētas personas valstīm, ar kurām Honkongai nav līgumu par izdošanu, tostarp Ķīnai. Likuma pretinieki ir skeptiski noskaņoti pret valdības solījumiem, ka tas netiks attiecināts uz lietām, kas saistītas ar politiskā viedokļa paušanu, reliģiju, nacionalitāti vai etnisko piederību.
Viņi pauž bažas, ka Ķīna izmantos tādas apsūdzības kā izvairīšanās no nodokļiem un citiem finanšu noziegumiem, lai vērstos pret Pekinas kritiķiem Honkongā.
Honkongas valdība gan centās mīkstināt iecerēto likumprojektu, attiecinot izdošanu tikai uz tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem draud vismaz septiņu gadu cietumsods, un norādot, ka katrs gadījums būs jāizskata atsevišķi.
Debates par šāda likumprojekta nepieciešamību, iespējams, izraisīja pērn notikusi slepkavība, kad kāds Honkongas iedzīvotājs nogalinājis savu draudzeni atvaļinājuma laikā Taivānā. Honkongā šobrīd nav likuma, kas ļautu izdot šo aizdomās turēto personu Taivānai.
Tagad valdība skaidro, ka likums šogad netiks pieņemts un nenosauc nekādus vēlākus termiņus.
Tikmēr vairāki protestētāju līderi paziņojuši, ka turpinās demonstrācijas, līdz valdība oficiāli atteiksies no šiem plāniem pilnībā.
Kerija Lama uzsvērusi, ka par spīti saņemtajai kritikai, īpaši par policijas pārlieku lielā spēka lietošanu, viņa no amata atkāpties negrasās. Kā norāda politikas komentētāji, no Ķīnas ieceltās Honkongas vadības puses šāda piekāpšanās ir visai neierasta. Taču no otras puses arī tiek atgādināts, ka likumprojekts netiek atcelts pilnībā. Un uz to norādījuši arī protesta akciju organizatori.
Pilsoniskās Cilvēktiesību frontes pārstāvis Džimijs Šams šo likumprojektu ir nosaucis par nazi, kas ir iedurts pilsētā, aizsniedzoties gandrīz līdz sirdij – tagad valdība apgalvo, ka nevēlas šo nazi stumt dziļāk, taču nevēlas arī to izraut. Tieši tāpēc Pilsoniskā Cilvēktiesību fronte nav atsaukusi savus plānus jau svētdien sarīkot Honkongā jaunas protesta akcijas.
Politikas komentētājs Diksons Sings aģentūrai ''France Press'' norādījis, ka gadījumā, ja nākamās protesta akcijas būs miermīlīgas, spriedze īstermiņā mazināsies un nākamajos dažos mēnešos ir gaidāms relatīvs pamiers. Taču bažas par to, ka likumprojekts tomēr kaut kad nākotnē var tikt apstiprināts, sabiedrībā saglabāsies uz ļoti ilgu laiku.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997. gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
