Iespējamais Saakašvili pēctecis - viņa konkurenta virzīts cilvēks
Kaut gan ne tik saspīlētas kā pirms gada notikušās parlamenta vēlēšanas, svētdien gaidāmais balsojums par to, kurš būs nākamais valsts prezidents, iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Pēc šīm vēlēšanām spēkā stāsies grozījumi konstitūcijā, kas Gruziju no prezidentālas padarīs par parlamentāru republiku - daudzas no prezidenta pilnvarām tiks nodotas premjerministram un parlamentam.
Gruzijai, kas radusi pie ietekmīga prezidenta, tas būs izaicinājums gan sabiedrībai, gan politiskajiem spēkiem. „Būs jāmācās, kā dzīvot parlamentārākā sistēmā" apstākļos, kad politiskajai sistēmai vēl ir kur attīstīties, norāda domnīcas „Georgia's Reform Associates" līdzdibinātāja Helena Khoštaria (Helen Khoshatria).
Par favorītu tiek uzskatīts 43 gadus vecais Giorgijs Margvelašvili, filozofs pēc izglītības, kuru premjers Bidzina Ivanišvili pēc viņa izveidotās opozīcijas partiju apvienības „Gruzijas sapnis" uzvaras parlamenta vēlēšanas iesaistīja valdībā. Tomēr Margvelašvili politiskā pieredze ir ļoti maza, un analītiķi norāda - iedzīvotāji par viņu balsos nevis personības dēļ, bet tādēļ, ka viņu atbalsta Ivanišvili.
Margvelašvili uzvara stiprinātu „Gruzijas sapņa" pozīcijas. Tomēr lielu neskaidrību rada Ivanišvili solījums pēc tam atstāt premjera amatu un dot vietu citam. Bet kurš stāsies uzņēmēja - miljardiera, kurš pie bagātības ticis Krievijā, vietā, Ivanišvili tur noslēpumā. Tomēr partiju koalīcija „Gruzijas sapnis" izveidojās ap Ivanišvili, un viņa, vismaz formāli, aiziešana var radīt ilgstošākas sekas, atzīmē Helena Khoštaria. „Kad viņš aizies, tad koalīcijas dažādas daļas mēģinās iegūt vadošo lomu. Problēma ir tā, ka tā nebūs veselīga konkurence. Jautājums būs par valsts pamatvirzību. Koalīcijā ir cilvēki, kas ir pro-krieviski, un ir cilvēki, kas ir pro-rietumnieciski. Nozīmīgs jautājums ir- kurš uzņemsies vadību, kad Ivanišvili aizies. Tādēļ runa nav tikai par prezidenta vēlēšanām. Tas arī kaut kādā veidā ietekmēs valsts virzību," saka Khoštaria.
Ivanišvili, visticamāk, turpinās būt ietekmīga persona politikā arī bez oficiāla amata.
Margvelašvili grib uzvarēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā
Pārēji divi vadošie kandidāti ir Dāvids Bakradze, bijušais parlamenta priekšsēdētājs no Mihaila Saakašvili partijas „Apvienotā Nacionālā kustība" un Nino Burdžanadze, kas bija Saakašvili sabiedrotā Rožu revolūcijā. Tomēr vēlāk abu ceļi šķīrās.
Burdžanadze aicina dot priekšroku attiecību uzlabošanai ar Krieviju, nevis centieniem tuvināties NATO.
Interesantu pieskaņu prezidenta vēlēšanām devis arī Margvelašvili paziņojums, ka viņš izstāsies no cīņas, ja neiegūs nepieciešamo balsu skaitu - vairāk nekā pusi - jau pirmajā kārtā. Vismaz publiski pārliecināts par savu uzvaru, otrās kārtas iespējamību Margvelašvili pielīdzināja „brīnumam".
Tas gan varētu būt vien taktisks gājiens, lai mobilizētu savus atbalstītājus piedalīties vēlēšanās. Tomēr, ja otrā kārta būs nepieciešama, tas Margvelašvili, un līdz ar to Ivanišvili, nostādīs sarežģītā situācijā.
Saakašvili ēra: modernāka, rietuminieciskāka valsts ar stingu un augstprātīgu vadību
Tajā pašā laikā šīs vēlēšanas simboliski iezīmē Saakašvili ēras beigas, kas faktiski notika jau pirms gada, kad viņa vadītā Apvienotā Nacionālā kustība cieta sakāvi parlamenta vēlēšanās. Ilia valsts universitātes Tbilisi profesors Ghia Nodia norāda, ka Saakašvili un viņa vadītās partijas varas gadi bija pagrieziena punkts Gruzijai. Pēc Rožu revolūcijas „tā kļuva par daudz modernāku un attīstītāku valsti" ne tikai ekonomiskā, bet arī politisko institūciju ziņā, stāsta analītiķis.
Pirmkārt, īstenojot virkni reformu, norāda politikas eksperte Khatuna Lagazidze. Viņa izceļ valsts struktūru reformas, piemēram, policijā, un arī izglītības sistēmā. Bet ar savu stingro vīziju par Gruzijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, viņš devis arī krietni ilglaicīgāku ieguldījumu, uzskata Lagazidze. „Var teikt, ka viņš izaudzināja veselu paaudzi rietumnieku. Es teiktu, ka tas ir viņa galvenais sasniegums Gruzijas valstiskuma attīstībā. Tāpēc, liekot cerības tieši uz šo jauno pro-rietumnieku paaudzi, es varu teikt, ka nenovirzīsimies no šī ceļa. Svarīgi atzīmēt, ka bez Rietumu atbalsta gruzīnu valsts nepastāvēs, tad mēs pārtrauksim būt neatkarīga valsts."
Saakašvili piedēvē funkcionējošas valsts izveides nopelnu. Tomēr viņa valdīšanas laikam bija arī tumšās puses, piemēram, stingra vēršanās pret opozīciju. Nodia stāsta, plašas varas apstākļos iepriekšējai valdībai bija tendence būt augstprātīgai. Reformas ieviesa ļoti strauji, no kā cieta daudzi cilvēki. Un galu galā šie un citi apstākļi radīja pieaugošu sabiedrības neapmierinātību.
Vai Saakašvili politiskā nākotnē ir rokudzelžos?
Premjers Ivanišvili nav izslēdzis, ka Saakašvili pēc vēlēšanām pat varētu tikt arestēts vai vismaz pratināts. Pret iepriekšējās valdības amatpersonām jau uzsāktas vairākas izmeklēšanas lietas. Premjers iepriekš kritizējis Saakašvili, ka viņš „sagrāva opozīciju, [viņa prezidentūras laikā] uzplaukusi elitāro aprindu korupcija." Tomēr ir risks, ka tiesisku vēršanos pret Saakašvili, īpaši rietumos, var iztulkot kā selektīvu taisnīgumu, līdzīgi, kā Ukrainā bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko gadījumā.
Viņš pats apsūdzības noraida kā politiski motivētas, un norāda, ka vēlētos būt aktīvs Gruzijas politikā arī pēc prezidenta pilnvaru nolikšanas. Bet profesors Ghia Nodia uzskata, ka 45 gadus vecais Saakašvili varētu ieturēt pauzi, lai nogaidītu un atgrieztos. „Saakašvili nav tāds cilvēks, kuram ir skaidri ilgtermiņa plāni. Ja aresta draudi būs reāli, es domāju, ka viņš uz kādu laiku varētu doties uz ārzemēm. Es zinu, ka daudzi no viņa Rietumu draugiem aicina Sakašvili pavadīt kādu laiku ārvalstīs. Tā varētu būt kāda laba darbavieta Rietumos, lai ļautu situācijai nomierināties un Apvienotajai Nacionālajai kustībai konsolidēties bez viņa. Viņš vēl ir jauns, viņš var atgriezties pēc diviem, pieciem, desmit, divdesmit gadiem, un viņš joprojām būs pietiekami jauns oficiāla amata ieņemšanai. Tāpēc es nedomāju, ka šīs ir Saakašvili beigas kā politiskai figūrai. Bet Saakašvili varas laiks, protams, ir beidzies," saka Nodia.
Gruzijas un Baltijas attiecības nemainīsies
Savukārt Tbilisi Valsts universitātes profesors Kornelijs Kakabadze uzsver, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta, attiecības ar Baltijas valstīm saglabāsies draudzīgas. „Es domāju, ka valdība saprot, kas starp Gruziju un Baltijas valstīm sava veida stratēģiska alianse. Baltijas modelis Gruzijai ir tiešām svarīgs, jo Gruzija šo modeli vēlas kaut kādā veidā kopēt. Gruzija netiecas kļūt par tādu demokrāti, kā Nīderlande. Tā tikai vēlas kļūt kā Austrumeiropas valsts. Lielā mērā, kā Baltijas valstis. Baltijas modelis Gruzijai ir kā veiksmes stāsts, kam tā vēlas līdzināties," saka Kakabaudze. To apstiprinot arī Ivanišvili nesenā viesošanās Baltijas valstīs. Atrodoties Rīgā viņš norādīja, ka Baltijas valstīm ir nozīmīga loma Gruzijas ceļā uz integrēšanos Eiropas Savienībā un NATO.
