Sadaļas Sadaļas

Gruzija: Krievija mūs provocē uz bruņotu konfliktu

Krievija provocē Gruziju, lai to mēģinātu ievilkt bruņotā konfliktā. Par to svētdien brīdināja Gruzijas aizsardzības ministre Tinatina Kidašeli, komentējot nesenos notikumus uz administratīvās līnijas ar Gruzijas separātisko republiku Dievidosetiju.

Tbilisi apsūdz Krievijas karavīrus, ka tie pārvietojuši patvaļīgi uzstādītas robežzīmes vairāku simtus metru dziļāk Gruzijas teritorijā. Lai protestētu pret Krievijas rīcību, nedēļas nogalē demonstrācijā Tbilisi piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku.

Krievija „katru dienu pārbauda [Gruzijas] pacietību, provocē Gruziju un to mēģina ievilkt militārā konfliktā,” svētdien paziņoja Kidašeli.

Kopš 2008.gada kara, pēc kura Krievija atzina Gruzijas separātisko republiku Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, tur bāzētie krievu karavīri uz administratīvās robežlīnijas turpina uzstādīt žogus un izvieto robežzīmes. Pagājušajā nedēļā uz administratīvās līnijas ar Dienvidosetiju viņi vairākas robežzīmes pārvietoja vairākus simtus metru dziļāk Gruzijas teritorijā. Uz tām rakstīts „Dienvidosetijas valsts robeža.”

Šīs zīmes tagad atrodas vien 450 metrus no Gruzijas galvenās austrumu-rietumu šosejas. Līdz ar to faktiski ārpus Tbilisi kontroles palikusi arī neliela daļa starptautiskā naftas cauruļvada Baku -Supsa, pa kuru Kaspijas nafta tiek transportēta uz Rietumiem. Runa ir par pusotru kilometru garu cauruļvada posmu. Enerģētikas ministrs pauda, ka problēmu gadījumā šo cauruļvada posmu var pārvietot.

Tas izraisījis satraukumu rietumvalstīs, bet Gruzija apsūdz Krieviju par „zemes sagrābšanu.” Aizsardzības ministre Kidašeli žurnālistiem svētdien paziņoja, ka „traģēdija, kas pēdējos septiņos gadus notiek uz mākslīgi novilktās robežas, rada bažas visiem.” Tbilisi galvenais uzdevums ir „nekļūt par šo provokāciju upuri,” ko Krievija vērš pret Gruziju, viņas teikto citē interneta izdevums „Georgia Online” un citi mediji.

Sestdien vairāk nekā 3000 cilvēku pulcējās uz demonstrāciju pie valdības ēkas Tbilisi centrā. Viņi pieprasīja apturēt Krievijas „lienošo okupāciju.” Sapulcējušies uzstāja, ka Kremlis turpina izmantot gan cieto, gan maigo varu, cenšoties pakļaut Gruziju.

Sapulcējušies protestēja arī pret Gruzijas valdību, to apsūdzot par „gļēvulību” un par tās politiku attiecībās ar Maskavu.

Pēc ilggadējā prezidenta Mihaila Saakašvili, pret kuru dzimtenē tagad izvirzītas apsūdzības, premjera amatā stājās un varu pārņēma miljardieris Bidzina Ivanišvili, kurš tostarp solīja uzlabot attiecības ar Krieviju. Kaut šobrīd Ivanišvili formāli no politikas ir aizgājis, eksperti uzskata, ka aizkulisēs faktiskā vara joprojām ir viņa rokās.

Bažas par notiekošo uz Dienvidosetijas administratīvās robežlīnijas šonedēļ pauda arī Eiropas Savienība, sakot, ka pēdējais incidents „novedies pie saspīlējuma” šajā apkaimē. Atkāroti paužot atbalstu Gruzijas teritoriālajai vienotībai, Brisele brīdināja, ka ir jāizvairās no soļiem, kas var tikt uztverti kā provokatīvi.

Satraukumu par notikumu attīstību šonedēļ izteica arī ES.

2008.gada augustā Krievija iebruka Gruzijā un pārņēma daļu tās teritorijas - Dienvidosetiju un Abhāziju. Krievija un vēl dažas valstis ir atzinušas to neatkarību, taču vairums valstu to atteikušās darīt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt