Pirmkārt, runa ir par vīzu režīma liberalizāciju, bet Tbilisi cer arī uz konkrētākiem paziņojumiem attiecībā uz perspektīvām iestāties Eiropas Savienībā.
Gruzija ir starp tām Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm, kura ar kopienu parakstījušas Asociācijas līgumu, kas paredz ciešāku ekonomisko un politisko sadarbību.
Aptaujas liecina, ka vairums Gruzijas iedzīvotāju joprojām atbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā - aptuveni 80%. Tāpat vairums vēlētos, lai Gruzija iestājas NATO.
Gruzija cer, ka maijā Austrumu partnerības samitā Rīgā Eiropas Savienība dos zaļo gaismu vīzu liberalizācijas procesa sākumam, kas galu galā paredzētu atvieglotu vīzu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem.
Tajā pašā laikā Atvērtās sabiedrības fonda Gruzijā ES lietu eksperts Vano Čikvadze Latvijas Radio norādīja, ka Tbilisi, ņemot vērā valsts centienus tuvināties Eiropas Savienībai, cer, ka saņems arī konkrētākus paziņojumus attiecībā uz pievienošanos kopienai.
„Protams, šobrīd mums ir vairāk jākoncentrējas uz Asociācijas līguma īstenošanu, reformu plānošu un ieviešanu. Bet es domāju, ka vēlāk tikai ar reformām un valsts modernizāciju nepietiks. Eiropas Savienībai Gruzijai vajadzētu dod Eiropas perspektīvu. Tajā pašā laikā es ļoti labi saprotu, ka tas nav viegls lēmums un starp Eiropas Savienības dalībvalstīm nav vienprātības par šo jautājumu,” atzina Vano Čikvadze.
Eksperti norāda, ka Gruzija arī ņem vērā, ka nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts būs Luksemburga, kurai jau būs citas prioritātes atšķirībā no Latvijas, kas priekšplānā izvirzījusi Austrumu partnerības programmu.
Vēl pirms dažām dienām Tbilisi viesojās Polijas, Zviedrijas un Dānijas ārlietu ministri. Šīs valstis pauda solidaritāti Gruzijas ambīcijām attiecībā uz Eiropas Savienību un atzinīgi novērtēja reformu centienus. Vienlaikus Tbilisi aicināta īpašu uzmanību pievērst reformām tieslietu sistēmā.
Ir paustas bažas par to, ka tagadējā Gruzijas valdība izmanto tiesu sistēmu, lai vērstos pret bijušajām valsts amatpersonām. Tāpat valstī iestājušies ekonomiski grūti laiki, nacionālās valūtas vērtībai krītoties.
Atbalsts valdošajai koalīcijai „Gruzijas sapnis”, kuru izveidoja valstī bagātākais cilvēks un bijušais premjers Bidzina Ivanišvili, ir krities, tomēr tā joprojām ir populārākais politiskais spēks. Kaut viņš formāli no politikas ir aizgājis, daudzi uzskata, ka viņš ir persona, kuras rokās atrodas īstie varas groži. Pirms dažām nedēļām bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili vadītā Apvienotā Nacionālā koalīcija uz protestiem Tbilisi pulcēja tūkstošiem cilvēku. Nākamās parlamenta vēlēšanas paredzētas nākamgad, bet jau tiek runāts par iespēju, ka varētu būt ārkārtas vēlēšanas.
Gruzija no maijā Rīgā gaidāmā Austrumu partnerības samita vēlas sagaidīt skaidru vēstījumu un izpratni ne tikai par starptautiskām problēmām, bet arī to, kas ir aktuāls pašai Gruzijai. Tā kopīgajā preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņoja Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili. Viņš īpaši uzsvēra jautājumu par atvieglotu vīzu režīmu starp Eiropas Savienību un Gruziju.
Prezidents Bērziņš savukārt uzsvēra, ka Latvija ir nemainīgi apliecinājusi savu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. Viņš norādīja, ka Latvija viennozīmīgi atbalsta Gruzijas eiroatlantisko virzienu un apsveic Gruzijas apņēmību, kā arī jau panākto šajā ceļā.
Prezidenti pārrunāja arī situācija Ukrainā, norādīja Gruzijas prezidents Margvelašvili. Viņš īpaši uzsvēra trīs Austrumu partnerības valstu lēmuma parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību nozīmi:
„Situācija Ukrainā tiešām ir ļoti sarežģīta. Es vēlētos uzsvērt, ka Ukraina, Gruzija, Moldova un šo valstu brīvā izvēle ir kritiski izšķirīga, jo tās ir vienotās Eiropas drošības sistēmas sastāvdaļa. Latvijas draugi ir pilnībā apzinājušies šo situāciju un sarežģītību. Tām ir pilnīga izpratne par vienotās drošības nodrošināšanas nepieciešamību arī Eiropā.Mums ne tikai jāreaģē uz atsevišķām krīzēm, kad tās notiek. Mums nav jābūt tikai reaģējošiem uz šādām krīzēm, bet mums ir jābūt daudz aktīvākiem attiecībā pret globāliem izaicinājumiem. Un attiecīgi mums arī ir jāsadarbojas globālā līmenī. Un viena no iespējām ir tieši Austrumu partnerības process. Lai šis integrācijas un tuvināšanās Eiropai process būtu daudz vienmērīgāks un dziļāks.”
Pilnu vizītes video var noskatīties te.
Latvijas un Gruzijas prezidentu preses konference:
