Grieķijas starptautiskos donorus un sevišķi Eiropas Savienību bažīgus padara tas fakts, ka grieķu premjers dodas uz Maskavu laikā, kad vienošanās par nākamā aizdevuma daļas piešķiršanu Grieķijai vēl aizvien nav panākta.
Pagājuši jau divarpus mēneši kopš pie varas Grieķijā nākuši kreisie radikāļi, kas solījuši glābt valsti no ekonomiskās krīzes un pārtraukt starptautisko aizdevēju diktātu. Vēl aizvien gan viens, gan otrs tā arī palicis solījumu līmenī. Vēl jo vairāk, vienošanās ar aizdevējiem par reformām, kas tiks veiktas apmaiņā pret aptuveni septiņu miljardu eiro lielu aizdevuma maksājuma izmaksu, tā arī nav panākta. Ceturtdien Atēnām jāatgriež aizdevējiem gandrīz pusmiljards eiro.
Risks, ka Grieķija nespēs tikt galā ar saviem maksājumiem un noturēties eirozonā, nav novērsts. Uz šāda informatīvā fona grieķu premjerministrs Aleksis Ciprs lido uz Maskavu, lai spiestu roku Krievijas līderiem prezidentam Vladimiram Putinam un premjerministram Dmitrijam Medvedevam. Vai Ciprs cer sagaidīt no Kremļa finanšu palīdzību?
Noteikti, nē – intervijā Latvijas Radio saka Starptautisko attiecību institūta pētniecības direktors Panteonas universitātē profesors Konstantinos Filis:
„Krievijas ekonomisko stāvokli var raksturot kā nogurušu. Tāpēc Grieķijai nevajadzētu cerēt uz kādu aizdevumu no Krievijas. Un pat ja Grieķija vēlētos prasīt kādu naudas summu no Krievijas, lai segtu savas vajadzības, tad tas nozīmētu „quid pro quo” no viņu puses. Proti, Krievija varētu prasīt kaut ko apmaiņā pret finanšu atbalstu. Un Grieķija nevēlas sniegt Krievijai to, kas Maskavai liktos pieņemams par šo palīdzību. Tāpēc es domāju, ka Grieķijas valdība neprasīs nekādu aizdevumu no Krievijai. Turklāt to izslēdz arī starptautiskā aizdevuma memorands.”
Tiek ziņots, ka Grieķija varētu noslēgt ar Krieviju sadarbības plānu ekonomikas, tirdzniecības, izpētes un tehnoloģiju jomā uz trim gadiem. Tas, ko grieķi praktiski vēlētos panākt no Krievijas, ir atjaunot savas lauksaimniecības produkcijas eksportu uz krievu tirgu, palielināt tūristu skaitu savā valstī un panākt izdevīgus nosacījumus vairākos enerģētikas projektos. Cits jautājums – kādu “cenu” Maskava varētu prasīt par šo pretimnākšanu no savas puses. Vai tā būtu Grieķijas “veto” tiesību izmantošana sankciju jautājumā pret Krieviju un, ja tā, tad vai grieķu valdība varētu tam piekrist? Arī šeit ārpolitikas eksperts Konstantinos Filis sniedz negatīvu atbildi.
„Šai vizītei ir simboliska nozīme, var būt arī praktiski rezultāti. Taču es nevarētu to saukt par pagrieziena punktu Grieķijas ārpolitikā attiecībās ar Rietumu partneriem vai ar Krieviju. Tāpēc man šķiet ekstrēmi paziņojumi, kas izskan no dažām Eiropas aprindām, par to, ka tikšanās ar Putinu nozīmē Grieķijas pēkšņo satuvināšanos ar Krieviju. Ļaujiet man atgādināt, ka daudzi Eiropas līderi regulāri apmeklē Krieviju. Vācijai ir spēcīgas tirdzniecības saites ar Krieviju, kur darbojas vairāk nekā pieci tūkstoši vācu uzņēmumu. Tāpēc eiropiešiem nevajadzētu paturēt tikai sev tiesības izmantot priekšrocības no sadarbības ar Krieviju, ņemot vērā, kā nacionālās intereses tiek ievērotas, un liegt to darīt Grieķijai,” spriež Konstantinos Filis.
Arī Grieķijas valdības pārstāvji nenogurstoši atkārto - Atēnas nemainīs savu eiropeisko virzību un neveiks soļus, kas ir pretrunā ar kopējo Eiropas politiku. Analītiķi uzskata, ka tas ir drīzāk vēstījums Eiropas Savienības līderiem un arī vietējam elektorātam. Un, spriežot pēc aptaujāto Atēnas iedzīvotāju reakcijas, vēstījums uztverts.
„Mēs sagaidām ļoti daudz no premjera Alekša Cipra. Viņa vizīte Maskavā, domājams, pāršķirs jaunu lapaspusi divpusējās attiecībās ar Krieviju un nesīs labumu mūsu valstij, kā arī būs izdevīga abu valstu tautām. Mēs arī ceram, ka tā nospēlēs pozitīvu lomu Ukrainas konflikta noregulēšanā,” cer kāda sieviete.
„Es pozitīvi vērtēju šo vizīti. Ir vienmēr labi sadarboties ar iespējami vairāk partneriem, it īpaši tirdzniecības nozarē. Cerams, tiks panākti kādi labāki noteikumi mūsu eksportētājiem Krievijā vai arī tiem, kas importē kādu produkciju mūsu valstī. -
Es neticu tam, ka mūsu premjerministrs varētu lūgt kādu naudu vai aizdevumu. Es domāju, ka mērķis ir attīstīt tirdzniecības sadarbību ar Krieviju,” tā domā divi citi uzrunātie vīrieši.
Grieķu premjerministrs ir apņēmības pilns turpināt uzsākto ārpolitisko ceļu, mēģinot izlavierēt starp nacionālajām, Eiropas un Krievijas interesēm. Tā jau pēc mēneša Aleksis Ciprs atkal mēros ceļu uz Maskavu. Šoreiz, lai piedalītos 9.maija parādē, kad atzīmēs septiņdesmito gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Pasākumu, kuru daudzi Eiropas līderi, ieskaitot Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, nolēmuši izlaist no savas dienaskārtības, protestējot pret Krievijas agresiju Ukrainā.
