Nopietnās finansiālajās grūtībās nonākusī Grieķija jau sesto gadu pēc kārtas atrodas recesijā. Valsts ekonomikas glābšanai no bankrota ir pieprasīti apjomīgi Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumi - kopumā 240 miljardi eiro. Apmaiņā pret šiem aizdevumiem no Grieķijas tika pieprasīti bargi taupības pasākumi. Jau nākamajā nedēļā valstī kārtējo reizi ieradīsies Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda auditori, lai izvērtētu, vai Grieķijas varas iestāžu īstenotās reformas un uzsāktais privatizācijas process ļauj Atēnām šajā mēnesī piešķirt kārtējo 2,8 miljardu eiro lielo aizdevuma daļu.
Bargie taupības pasākumi ir izraisījuši arvien pieaugošu neapmierinātību grieķu sabiedrībā. Valsts privātā sektora arodbiedrība GSEE un sabiedriskā sektora arodbiedrība ADEDY šodien aicinājusi uz šajā gadā pirmo 24 stundu vispārējo streiku. Arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka ir nepieciešams aktīvāk diskutēt par kolektīvajiem darba līgumiem, par pasākumiem 27% augstā bezdarba līmeņa samazināšanai, kā arī nodrošināt strādājošo demokrātiskās un darba tiesības. Arodbiedrības, kuras kopumā pārstāv aptuveni ceturto daļu no visiem valstī strādājošajiem, norāda, ka bargie taupības pasākumi tikai vēl vairāk pasliktina iedzīvotāju stāvokli un vēl vairāk kavē valsts centienus izkļūt no ekonomiskās bedres. Strādājošie arī baidās, ka minimālā alga, kas jau tā ir samazināta par 22% līdz 580 eiro mēnesī, varētu tikt samazināta vēl vairāk. Valdība gan ir solījusi, ka brīdī, kad ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, daži no taupības pasākumiem nekavējoties tiks atcelti.
Šīsdienas streika laikā savu darbu ir pārtraukuši ārsti, juristi, skolotāji un citu profesiju pārstāvji. Atēnu sabiedriskā transporta sektora darbinieki streikos tikai daļēji, lai pārēji protestētāji varētu nokļūt uz plānotajām demonstrācijām. Taču dzelzceļa un prāmju kompāniju darbinieki savu darbību plānojuši apturēt pilnībā. Streikā piedalās arī lidostu darbinieki, tāpēc daļa no lidojumiem var tikt aizkavēti vai atcelti.
Protesta akcijās gan nepiedalās mediju pārstāvji, kas atsevišķu streiku bija sarīkojuši vakar. Šī streika dēļ ļoti minimāli tika atspoguļota Francijas prezidenta Fransuā Olanda vizīte Grieķijā, taču žurnālistu mērķis ir ģenerālstreika dienā tomēr ziņot par protestētāju izvirzītajām prasībām. Par streika centrālo notikumu varētu kļūt pēcpusdienā plānotā demonstrācija pie valsts parlamenta ēkas Atēnu Sintagmas laukumā. Protesti šajā vietā parasti beidzas ar demonstrantu un policijas vienību sadursmēm.
Kā norāda analītiķi, šīsdienas streiku opozīcijā esošās politiskās partijas var izmantot arī savā labā. Tā, piemēram, radikāli kreisā partija „Syriza” vēlas ar šī streika palīdzību vēl vairāk iedragāt jau tā trauslās koalīcijas valdības pozīcijas. „Syriza” šonedēļ izplatītās skrejlapiņās neslēpj, ka mērķis ir gāzt premjerministra Antona Samara vadīto valdību un anulēt taupības pasākumus. Partija norāda, ka valdošās koalīcijas nežēlīgajai politikai ir jāstājas pretī, un šīsdienas streikam ir jākalpo par visas tautas sacelšanās sākumu.
