Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Grībauskaite tikās ar Moldovas premjerministru Juriji Lianki. Sarunas gaitā lielākā uzmanība tika pievērsta sagatavošanās darbiem novembrī Viļņā gaidāmajam ES Austrumu partnerības samitam, kā arī Moldovas progresam reformu īstenošanā.
Gaidāms, ka samitā novembrī, ko Lietuva organizē kā ES prezidējošā valsts, tiks parafēts ES Asociācijas līgums ar Moldovu.
„Viļņas samitā tiks sperts nozīmīgs solis Moldovas ceļā uz integrāciju Eiropā. Moldova, apņēmīgi virzoties uz Eiropas pusi, saskaras ar spiedienu no ārpuses. Ir būtiski atvairīt šo spiedienu un turpināt strauju nepieciešamo reformu īstenošanu,” Grībauskaites teikto citēja Lietuvas prezidentes preses dienests.
Lai gan Grībauskaites preses dienests nenosauca konkrētu valsti, kas izdara spiedienu, visticamāk, Lietuvas prezidente runāja par Krieviju, kuru Rietumvalstis kritizē par spiediena izdarīšanu uz Austrumeiropas valstīm.
Sarunas par ES un Moldovas Asociācijas līgumu sākās 2010.gada janvārī, un tehniski tika pabeigtas šā gada jūnijā.
Grībauskaites preses dienestā norādīja, ka tiek gaidīts, ka Asociācijas līgums starp ES un Moldovu tiks parakstīts 2014.gadā.
Lietuvas prezidente sacīja, ka progress tiek meklēts arī vīzu režīma liberalizācijā ar Moldovu. Tiek gaidīts, ka Moldova drīz pabeigs vīzu režīma liberalizācijas plāna otro posmu, kas ļaus ES Padomei sākt izvērtēt vīzu režīma ar Moldovu atcelšanu. Tagad tiek gaidīti galīgie ziņojumi par šo tēmu no Moldovas un Eiropas Komisijas.
Grībauskaite un Lianke arī runājuši par abu valstu enerģētiskās atkarības no Krievijas valsts gāzes koncerna „Gazprom” mazināšanu. Augustā Moldovā sākās Jasi-Ungheni gāzesvada izbūve, kas savienos Moldovu ar Rumāniju un ar ES.
Nesen Krievija īslaicīgi noteica vīna importa no Moldovas ierobežojumus, kas tika uztverts kā signāls, valstij netuvoties ES. Līdzīgas sankcijas Krievija pēdējā laikā ir izmantojusi arī pret Ukrainu un Lietuvu.
