"Dodoties pa izvēlēto Eiropas Savienības (ES) ceļu, Gruzijai ir jānodrošina, ka valstī nav selektīvā taisnīguma un politisko pretinieku vajāšanas, un ir jāraugās pēc caurskatāmiem tiesiskajiem procesiem, godīgas tiesas un likuma varas," Grībauskaites teikto citēja viņas preses dienests.
Arī minoritāšu situācija Gruzijā ir jāuzlabo, teikusi pašreizējās ES prezidējošās valsts vadītāja Grībauskaite. Tikšanās laikā Gruzijas parlamenta spīkeram viņa norādīja uz citiem nepieciešamajiem soļiem, tostarp tiesību normu diskriminācijas novēršanai un datu aizsardzībai pieņemšanu, kā arī cīņu pret korupciju.
Lietuvas prezidente sacījusi, ka veicamās reformas vispirms ir vajadzīgas Gruzijai un tās iedzīvotājiem, jo tās veicinās attīstību un modernizāciju un pavērs lielākas iespējas attiecībās ar ES.
Gaidāms, ka 28.un 29.novembrī Viļņā gaidāmajā Austrumu partnerības samitā starp Gruziju un ES tiks parafēts Asociācijas līgums.
Pirms samita ES aicināja Gruziju nesākt līdzšinējā prezidenta Mihaila Saakašvili vajāšanu pēc tam, kad novembra vidū viņš zaudēs savu tiesisko imunitāti, jo prezidenta amatā viņu nomainīs jaunievēlētais valsts vadītājs Georgijs Margvelašvili.
Gruzijas premjerministra Bidzinas Ivanišvili vadītās koalīcijas "Gruzīnu sapnis" valdības laikā jau ir izvirzītas apsūdzības bijušajiem Saakašvili valdības ministriem, apsūdzot tos par pilnvaru pārsniegšanu un piesavināšanos.
Miljardieris Ivanišvili paziņojis, ka tuvāko nedēļu laikā atkāpsies no premjera amata, kurā atrodas kopš pagājušā gada oktobra, kad "Gruzīnu sapnis" parlamenta vēlēšanās sakāva Saakašvili partiju "Vienotā nacionālā kustība".
