Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Krievijas uzbrukuma pirmā diennakts apstiprina, ka tā par galveno mērķi ir izvēlējusies Kijevu. Un pamatuzdevums esot caur Kijevu nomainīt Ukrainas valdību, vērtēja Graube.
Viņš skaidroja, ka uzbrukuma atvairīšanu sarežģī tas, ka līdz pēdējam brīdim nebija zināmi uzbrukuma virzieni. Līdz ar to Ukrainai nācās veidot aizsardzības līniju plašā frontē.
Tagad ir svarīgi noturēties vēl vismaz 24 stundas, kas varētu ļaut aizsardzības spēkiem sagrupēties un koncentrēties ap galvenajiem uzbrukuma reģioniem. Tādā gadījumā ne tikai Krievijas uzbrukums būs koncentrētāks, bet arī Ukrainas aizsardzība kļūs koncentrētāka.
Tāpat Graube vērsa uzmanību uz to, ka Krievija cenšas izvairīties no pašas zaudējumiem, pielietojot tālās darbības ieročus. Viņš arī pauda pārsteigumu, ka Ukrainas pusē pašlaik nav masveida upuru, jo, uzbrūkot apdzīvotām vietām, upuri ir neizbēgami.
Kā vēl vienu būtisku aspektu Graube uzsvēra morālo noturību, kas Krievijas karaspēkam nav tādā līmenī kā Ukrainai. “Par Krievijas karavīriem esam pieraduši domāt, ka viņi ir morāli noturīgi, bet atcerēsimies – lielākoties tās vienības, ko redzam Sīrijā vai citās vietās, ir speciālo uzdevumu vienības vai speciāli sagatavoti karavīri. Šeit [uzbrukumā Ukrainai] ir iesaistīti pāri par 80% Krievijas [armijas] personālsastāva, un regulārām vienībām šāda veida morālas noturības nav,” skaidroja Graube.
Turklāt šādos apstākļos Krievijai esot svarīgs laiks, tāpēc tā mēģina maksimāli ātri ieņemt Kijevu.
“Tāpēc ir precīzie uzbrukumi, mēģinājums lietot tehnoloģijas, tālās darbības ieročus, nekontakta ieročus, lai salauztu ukraiņu garu. Bet man liekas – viņi ir smagi pārrēķinājušies savos plānos,” sacīja Graube.
Bijušais NBS komandieris izcēla arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš, šķiet, nu kļūst par simbolu savai tautai. “Ukraiņu garu tas stiprina, kamēr Krievijas regulāro karaspēka vienību morālo stāvokli noteikti pasliktina. Vēl sliktāku to padarīs, kad parādīsies upuri vienībās,” norādīja Graube.
Krievija cenšas sagraut ukraiņu morāli, bet pagaidām nekas neliecinot par izdošanos, LTV pauda arī Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris Kaspars Pudāns. Viņš arī norādīja, ka katrs gadījums ar pretinieka apturēšanu, vairos ukraiņu morālo stāju.
Kopumā Ukrainas spēku darbību Pudāns vērtēja kā brašu un varonīgu valsts aizstāvēšanu. Tas Krievijas armijai esot bijis negaidīti, jo ir atšķirīgi no 2014.gada.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
